Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā 0 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Adijāns: Eiropu gaida pārmaiņas

Septembra sākumā ietekmīgās domnīcas _German Marshall Fund _direktors Tomass Kleine-Brokhofs Rīgas konferences dalībniekus iepazīstināja ar četriem iespējamajiem Eiropas Savienības (ES) nākotnes scenārijiem. No tiem tikai viens izrādījās labs. Scenārijs, kas pirms pusotra mēneša vēl skanēja kā teorētiskas pārdomas, nu pamazām sāk iegūt aprises.

Reformu patroneses godu uzņēmusies Vācijas kanclere Angela Merkele.Kleine-Brokhofs prezentācijā iezīmēja četrus variantus, kā varētu attīstīties ES un kas to atkarībā no izvēles sagaidītu 2025.gadā. ES varētu gan pilnībā sadalīties, daļēji sadalīties, daļēji integrēties vai pilnībā integrēties. Ja ES sadalītos, tā kā globāls spēlētājs pilnībā izzustu no pasaules kartes, secinājuši prognozes autori. Arī tad, ja notiktu tikai daļējs integrācijas process, kā tas ir šobrīd, ES pārāk gaiša nākotne netiek solīta. Tā gan saglabātos kā uzticams globālās skatuves dalībnieks, taču transatlantiskās attiecības kļūtu vājākas un Krievija iegūtu arvien lielāku ietekmi ES austrumos. Par vienīgo Eiropas glābiņu faktiski tiek uzskatīta tikai pilnā integrācija. Un te stratēģiskā tālredzība saduras ar politisko realitāti. Ar ciešākas integrācijas plāniem ES augstākie ierēdņi uz politiskās skatuves līdz šim bija izskatījušies diezgan vientuļi, tomēr tagad viņi ieguvuši nopietnu sabiedroto. Nesen pārvēlētajai Vācijas kanclerei nu ir mazliet brīvākas rokas, un viņa var pievērsties lielākiem ārpolitikas projektiem.Tāds projekts pavisam droši būtu izmaiņas ES līgumu 14.protokolā, kas ievērojami paplašinātu Eiropas Komisijas (EK) teikšanu attiecībā uz dalībvalstu nacionālajām valdībām. Vācu žurnāls _der Spiegel _nedēļas sākumā ziņoja, ka viņu rīcībā ir informācija, kas apliecina, ka Merkele 17.oktobrī tikusies ar ES prezidentu Hermani van Rompeju, lai šos reformu plānus pārrunātu. Tiek lēsts, ka protokols varētu tikt papildināts ar EK kompetenci ciešāk uzraudzīt dalībvalstu finanšu plānošanu. EK varētu saņemt tiesības ar katru dalībvalsti noslēgt atsevišķu līgumu, kurā attiecīgā valsts apņemtos pildīt konkrētus investīciju piesaistes, konkurences veicināšanas vai fiskālās disciplīnas mērķus. Kā burkāns mērķu sasniegšanai varētu kalpot jau ilgāku laiku apspriestais ES papildu budžets - ja valsts izpilda konkrēto uzdevumu, tā saņem finansiālu prēmiju.Vācijas kanclere par savu ieceri ir saņēmusi asu kritiku gan no kreisā, gan no konservatīvā eiroparlamentāriešu flanga. Tomēr Merkele nebūtu Merkele, ja šādus protestus ņemtu pie sirds.Merkele līdz nākamajām vēlēšanām ir ieguvusi mazliet atelpas, un daži vadošie prāti izsecinājuši, ka tālāka integrācija ir vienīgais ceļš ES gaišajai nākotnei. Šķiet, ka pamazām varam gatavoties ja ne Lisabonas līgumam 2.0, tad vismaz pietiekami nozīmīgām pārmaiņām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē