Aptauja: Vissteidzamāk risināmā problēma Latvijas skolās - disciplīnas trūkums

Savukārt vardarbību skolās par vienu no steidzamāk risināmajām problēmām uzskatījuši 25%, bet zemas skolotāju algas - 23% aptaujāto, portālu Diena.lv informēja DnB bankas pārstāve Teika Lapsa.Salīdzinājumā ar 2008.gadā veiktu līdzīga rakstura pētījumu par 12-13% pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri par būtisku problēmu uzskata disciplīnas trūkumu un vardarbību skolās. Tikmēr retāk nekā pirms pieciem gadiem aptaujātie šogad norādījuši uz labu skolotāju trūkumu (2008.gadā - 47%; 2013.gadā - 42%) un zemām skolotāju algām (2008.gadā - 29%; 2013.gadā - 23%).Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības eksperte Anita Līce norāda: "Lielākais pārsteigums pētījumā - ar lielu izrāvienu disciplīnas trūkums skolēnu vidū saņēmis vissteidzamāk risināmās problēmas titulu. Mācību disciplīnu klasē vistiešāk ietekmē skolotāja darbība. Ceru, ka iedzīvotāji vēlas sagaidīt veiksmīgāku skolotāju sadarbību ar pusaudžiem un kopīgu vienošanos par sociālām konvencijām, kuras visi ir ieinteresēti ievērot, nevis padomju laikiem raksturīgo autoritāro mācīšanas stilu un skolotāju, kura pavēles visi izpilda tādēļ, ka baidās."Tikmēr tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode uzsver: "Pastāv iespēja, ka iedzīvotāju satraukums par disciplīnas trūkumu skolēnu vidū un vardarbību skolās ir reakcija uz notikumiem Jaunjelgavas skolā mācību gada beigās, nevis norāde uz problēmas izplatību Latvijas skolās vispār. Tomēr tas, ka iedzīvotāji par aktuālāku problēmu uzskata vardarbību skolās, nevis zemās skolotāju algas, droši vien ir pārdomu vērts."Savukārt vērtējot konkrētu izglītības līmeņu kvalitāti piecu punktu skalā, iedzīvotāji visaugstāko vērtējumu snieguši augstākajai izglītībai (vidējais vērtējums - 3,53). Tikai nedaudz kritiskāk vērtēta vispārizglītojošo skolu sniegtā izglītība (3,48), bet zemākais vērtējums sniegts arodskolu un profesionāli tehnisko skolu nodrošinātās izglītības kvalitātei (3,36). Tajā pašā laikā, kopumā vērtējot izglītības kvalitāti Latvijā, salīdzinoši liels skaits aptaujāto atzīmējuši, ka tā pēdējo gadu laikā nav nedz uzlabojusies, nedz pasliktinājusies.Lūgti norādīt, kuras no izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska prioritātēm izglītības sistēmas uzlabošanai Latvijā viņi atbalsta, visbiežāk aptaujātie pozitīvi vērtējuši ieceri izveidot elastīgu sadarbības modeli starp skolām un uzņēmumiem, veicinot izglītības - īpaši profesionālās - apguvi reālajā darba vidē (57%), un bezmaksas izglītības jautājumu risināšanu, lai vecākiem nebūtu jāpērk grāmatas un citi mācību līdzekļi (55%). Salīdzinoši bieži aptaujātie atbalstījuši arī ieceri izveidot pedagogu novērtējuma sistēmu, skolotāju atalgojumu saistot ar viņu darba kvalitāti (48%). Tikmēr visretāk no ministra minētajām prioritātēm iedzīvotāji par būtiskām uzskatījuši sadarbības izveidi starp augstskolām, apvienojot vai pārceļot atsevišķas studiju programmas uz tām augstskolām, kurās konkrētie mācību virzieni ir spēcīgāki (37%), un lielāku finansējuma piesaisti zinātnei (30%).Visbeidzot, vaicāti, ko izglītības sistēmai jāspēj sniegt cilvēkam, lai viņš varētu iekļauties darba tirgū, vairāk nekā puse aptaujāto norādījuši pietiekamas teorētiskās un praktiskās zināšanas (68%) un prasmi patstāvīgi domāt un risināt problēmas (63%). Tikmēr spēju domāt analītiski un radoši par nozīmīgāko izglītības sistēmas sniegto ieguvumu atzīmējuši 46% aptaujāto, prasmi strādāt komandā - 37%, bet gatavību konkurēt ar citiem darba tirgus dalībniekiem - 31%. Visretāk par būtiskākajiem ieguvumiem aptaujātie uzskatījuši spēju efektīvi atrast sev nepieciešamo informāciju (17%) un spēju prezentēt, runāt auditorijas priekšā (14%).