Ar Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas atbalstu četri bijušie Augstākās Padomes deputāti – Viktors Avotiņš, Normunds Beļskis, Edvīns Inkēns un Jānis Gavars – sāka videointerviju ciklu ar atmodas laika spilgtākajiem pārstāvjiem. Tika nodibināta biedrība Latvijas atdzimšanas vēsture, kuras galvenais mērķis ir apkopot šīs atmiņas vairākās videofilmās un grāmatās, kas tiktu izplatītas Latvijas skolās.
Gada garumā laikrakstā Diena publicēsim atmodas laika PSRS Tautas deputātu un LR Augstākās padomes deputātu atmiņu interviju fragmentus par tā laika noskaņu un notikumiem, kas rosināja un veicināja trešo atmodu.
Aicinām jūs sūtīt savas atmiņas par Tautas frontes dibināšanu!
Fragments no Jāņa Petera intervijas:
Intervētājs. Vai tu 80. gadu sākumā biji padomju cilvēks?
Jānis Peters. Jā, protams! Es dzīvoju Padomju Savienībā. Es nebiju zvērināts padomju cilvēks, kas būtu apmierināts ar to, kas ir. Es neteikšu, ka biju samierinājies ar to, kāda ir mūsu dzīve, bet bieži pie sevis domāju, ka šī padomju dzīve ilgs ļoti ilgi. Man bija vieglāk tāpēc, ka bija ar ko sarunāties un šo situāciju pārspriest. Ar ko? Ar maniem kolēģiem, kuri īstenībā bija izcili un spoži tālaika Latvijas jeb Padomju Latvijas intelektuālie darbinieki.
Intervētājs. Vai mēs varam teikt, ka Atmoda, kas sākās galvā, sākās tomēr ar radošo savienību plēnumu?
Jānis Peters. Kad kļuvu par Rakstnieku savienības priekšsēdētāju, nolēmu, ka mums nav ko nodarboties ar smalkām lietām – ar rakstnieku vadīšanu, audzināšanu vai ietekmēšanu. Rakstniekus neviens nevar ne ietekmēt, ne audzināt – tas ir noiets etaps. Rakstnieku savienībai jākļūst par to organizāciju, kas organizē, veido Latvijas sabiedrības apziņu. Un tāpēc arī smagās diskusijās nolēmām, ka mēs organizēsim Radošo savienību plēnumu.
Anna Žīgure pārbrauca no Tallinas un izstāstīja, kas notika Tallinā. Tad nolēmām, kas ir jādara mums. Tie mani vistuvākie palīgi, protams, bija pati Anna Žīgure, Andris Kolbergs, kurš toreiz bija neraksturīgi sev ienācis funkcionāros, tas ir Rakstnieku savienības sekretāros. Un, protams, nu jau abas nelaiķes – brīnišķīgās Saulcerīte Viese un Lilija Dzene. Es te varbūt kādu tagad piemirstu… Bija arī mums cilvēks, kas prasīja – ko mēs ar to gribam panākt, ko pateiksim?
Interviju ar Jāni Peteru lasiet rīt laikrakstā Diena!