"Par to, kā vēlēšanu rezultāti ietekmēs Eiropu un Latviju, varēs runāt tad, ka būs zināma valdības koalīcija. Šobrīd var runāt par Kristīgo demokrātu (CDU) un Kristīgi sociālās savienības (CSU), un Merkeles personīgo attieksmi un pozīciju. Kā zināms, tā ir visai labvēlīga," sacīja Skudra.
Savukārt Sprūds uzskata, ka vēlēšanu rezultāts Vācijā nevar rosināt radikālās izmaiņas Latvijas kontekstā. "Taču, protams, kaut kādas gaidas tiek lolotas. Ir cerība, ka pēc vēlēšanām beidzot Angela Merkele būs spējīga uzņemties Eiropas līderības lomu. Latvijā mēs gaidām aktīvāku Vācijas rīcību gan ekonomikā, gan Eiropas konsolidācijā, gan arī militārajā jomā. Arī no mūsu aizsardzības ministra ir izskanējusi vēlme, lai arī Vācijas militārā klātbūtne šeit, Baltijas reģionā, būtu simboliski lielāka," teica Sprūds.
LĀI direktors uzskata, ka Merkeles pozīcijas saglabāšana var būt pozitīva Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), domājot par savu kandidatūru Eiropas Komisijas prezidenta amatam. "Tas, protams, atkarīgs no daudziem faktoriem. Ja mēs uzskaitām tos plusus, kas varētu liecināt par labu Dombrovskim, tad zināms pozitīvais elements šeit ir, jo viņus vieno savstarpējās politiskās vērtības. Bet jāņem vērā, ka ne jau Merkele liks visu uzsvaru uz Dombrovski," stāstīja Sprūds.
Skudra piebilda, ka Vācijas politika mainīsies no tā, kāda būs koalīcija. "Ja tā būs lielāka koalīcija kopā ar sociāldemokrātiem, es pieļauju, ka tur varētu būt kādas korekcijas jautājumā par Eiropas Savienības (ES) budžetu, kas tieši ietekmē arī mūsu intereses. Varētu būt jautājumi saistībā ar novembrī gaidāmo ES līderu samitu Austrumpolitikas jomā, jautājums par Moldovu un Ukrainu, kas arī mūsu intereses skars," sacīja Skudra, piebilstot, ka pašreiz ticamākais variants izskatās, ka sociāldemokrāti piedalīsies valdošās koalīcijas veidošanā.
"Taču sociāldemokrātu vidū ir arī kreisais spārns, kas nevēlas būt daļa valdības. Viens no viņu argumentiem ir, ka tādā gadījumā viņiem nākamajās Bundestāga vēlēšanās būs vājas izredzes. Sociāldemokrātiem šis lēmums ir saistīts ar nopietniem riskiem," stāstīja profesors, "taču, ja Merkele būs spiesta nonākt pie mazākuma valdības, ir skaidrs, ka viņa nevarēs sekmīgi valdīt tā iemesla dēļ, ka Bundestrātu kontrolē sociāldemokrātu opozīcija un Bundesrāts var bloķēt likumus, kurus pieņem apakšpalāta - Bundestāgs."
Runājot par izmaiņām Eiropas kontekstā, Sprūds uzskata, ka arī šajā ziņā būtiskas izmaiņas nav gaidāmas. "Pēdējā pusgada laikā nekādi lielie lēmumi nav pieņemti - ne par banku savienību, ne citos jautājumos. Pirmajā gadā pēc vēlēšanām var spert drosmīgus soļus, kas pašā Vācijā ir ne līdz galam iespējams. Pieņemsim, lielāks atbalsts Dienvidu valstīm, kas Vācijā nav sevišķi populāri, bet no ES viedokļa ir svarīgi, lai ES kultūrpolitiski nešķeltos. Šeit būs jāmēģina veidot tilti, bet tas noteikti nebūs ātrā tempā, jo tas nav Merkeles stils. Viņas stils ir mazo soļu politika," uzskata Sprūds.
LĀI direktors piebilda, ka radikālas izmaiņas Eiropā nav gaidāmas, jo ES ir tikusi ārā no krīzes, tāpēc nav nepieciešami strauji soļi. "Te būs tāda "muļļāšanās" politika," domā Sprūds.
Kā ziņots, Vācijas svētdien aizvadītajās Bundestāga vēlēšanās pārliecinoši uzvarējuši Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU), liecina sākotnējie oficiālie rezultāti. Par CDU/CSU nobalsojuši 41,5% vēlētāju, kas ir konservatīvo labākais rādītājs pēdējos 23 gados un nozīmē, ka Merkele saglabās kancleres amatu uz trešo pilnvaru termiņu.