Lūgta vērtēt Latvijas prezidentūras veikumu, Grigule aģentūrai LETA atzina, ka viņas viedoklis īpaši neatšķiras no EP deputāta Roberta Zīles (NA) iepriekš paustās kritikas. Tomēr, kā norādīja deputāte, ieguvumi no prezidentūras ir manāmi, taču tie nav ES kontekstā.
"Tas vairāk ir mūsu cilvēkresursos ieguldītais. Tie cilvēki, kas tika piesaistīti mūsu prezidentūrai, guva milzīgu pieredzi. Tagad valsts administrācijai jādomā par viņu nodarbināšanu, lai viņi neizbrauc no valsts vai neuzsāk darbu privātajās struktūrās," uzskata Grigule.
Runājot par pašu prezidentūru, deputāte norādīja, ka Latvija svētkus prot skaisti noorganizēt, jo "mēs protam skaisti sagaidīt, skaisti saklāt galdu, skaisti izklaidēt, pieņemt, pavadīt, būt sirsnīgi un smaidīgi". Tomēr būtiskākais jautājums, kā uzskata Grigule, būtu jāuzdod - ko tieši Latvija diriģēja ES, kā to iepriekš esot paudusi Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).
"Viņa sacīja - mēs diriģējām lielo Eiropas kori. Mēs taču neko neizdiriģējām. Austrumu partnerību, kas bija kuriozs pasākums?" retoriski vaicāja Grigule, aicinot pievērst uzmanību arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera uzvedībai Rīgā.
"Bet kas notika ar partnervalstīm? Ukraina viena aizņēma visu telpu, bet risinājuma šajā valstī nekāda nebija. Par pārējām nemaz neizsakoties," sacīja Grigule.
Jau ziņots, ka Latvija par savas pirmās prezidentūras darbības prioritātēm bija noteikusi informācijas sabiedrības stiprināšanu un tās piedāvāto iespēju izmantošanu ES nākotnes attīstībai, ES lomas stiprināšanu globālā mērogā, labklājības un drošības telpas veidošanu ES kaimiņu reģionos, kā arī veicināt konkurētspējīgāku ES kā pamatu izaugsmei, cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanai un ieguldījumu nākotnes attīstībā.
Trio prezidentūru 2014.gada otrajā pusgadā ievadīja Itālija, tai šī gada pirmajā pusē sekojot Latvijai, savukārt gada otrajā pusgadā to noslēgs Luksemburga.