Kiberuzbrukumi pat caur ledusskapi

Fragments no intervijas:

Cik apzinīgi un zinoši esam šodien, salīdzinot ar laiku pirms pieciem gadiem?

Cilvēki daudz vairāk zina un interesējas, aktīvi arī ziņo mums par aizdomīgiem e-pastu sūtījumiem, krāpšanas mēģinājumiem un citiem incidentiem. Tāds uzskatāms salīdzinājums – regulāri rīkojam "datorologa akcijas", kad  ikviens var atnest IT drošības speciālistiem uz pārbaudi savu datoru. Pirms pieciem gadiem kādā datorā atklāja 120 vīrusus! Šobrīd aizvien retāk datoros atklāj bīstamus vīrusus. To veicinājis gan zināšanu un informācijas līmeņa pieaugums, gan arī jaunu IT iekārtu un programmatūras gana pieejamais cenu līmenis. Cilvēki saprot, ka lētāk ir nopirkt jaunu datoru ar jaunākajām datorprogrammām un arī antivīrusu programmām, nekā dzīvot ar pastāvīgu apziņu, ka ir augsts risks kļūt par kibernoziedznieku upuri.

Vai tas, ka Latvija ir NATO un ES dalībvalsts, kaut kādā mērā paaugstina kibernoziedznieku interesi par mūsu IT sistēmām?

Gan dalība NATO, gan ES, gan arī šogad sagaidāmās pašvaldību vēlēšanas paaugstina kiberuzbrukumu risku, tikai, protams, tie ir daudz rūpīgāk plānoti un ar precīzāku mērķi. Te nenotiek masveida šāviens. Uz konkrētām IT sistēmām tiek sūtīti spiegošanas vīrusi. Latvijā regulāri datorsistēmu drošības eksperti saskaras ar šādiem uzbrukumiem. Tas nav nekas pārsteidzošs – cits jautājums, kādiem nolūkiem tiek izmantota nozagtā informācija, vai tā tiek publiskota. Un, ja tiek puliskota, vai šī izplatītā informācija jau nav mērķtiecīgi sagrozīta. Tāpēc atkal ir svarīgi, lai mediji un sabiedrība būtu pietiekami izglītota, spējot saprast, vai konkrētā informācija ir patiesība vai mērķtiecīga dezinformācija, kas balstīta uz sākotnēji patiesiem, taču nozagtiem un jau modificētiem datiem. Te arī ir žurnālistu atbildība spēt atšifrēt šādas situācijas un objektīvi aprakstīt faktus. Mums visiem jāapzinās, ka informācijas operācijas ir un būs, jāspēj tās pamanīt.

Vai kiberdrošības izaicinājumi nākotnē pieaugs? Parasti saka, ka tiesībsargiem grūtības sagādā tas, ka noziedznieks vienmēr ir vienu soli priekšā.

Kibernoziedznieki ir vēl izteiktāk soli priekšā tiesībsargiem. Turklāt šīs iespējas viņiem paplašina IT plašāka ieiešana arī citās jomās – mājsaimniecībā, televīzijā, enerģētikā. Tā saucamais lietu internets. Diemžēl sadzīves tehnikas ražotāji gandrīz vispār nedomā par IT drošības riskiem, ražojot, piemēram, ledusskapjus ar interneta pieslēgumu. Tas pats attiecas uz apkures sistēmām, videonovērošanas kamerām u. c. Taču ikviena šāda iekārta ir potenciāls kibernoziedznieku instruments. Un jau ir fiksēti pirmie gadījumi, kad plašākos kiberuzbrukumos ir izmantoti ledusskapji ar interneta pieslēgumu. Tas ir nākamais izaicinājums – piespiest ražotājus ne tikai apmierināt pircēju vēlmes pēc modernā, bet arī garantēt IT drošību.

Visu interviju lasiet otrdienas, 24. janvāra, avīzē Diena!