"Pašu jautājumu (par referendumu) risināt noteikti vajadzēja, vajadzēja darīt to ātrāk un nepadarīt Satversmes tiesu par ugunsdzēsēju," sacīja Kūtris. Viņš noraidīja bažas, ka politiķi šaja gadījumā būtu izvairījušies no atbildības, taču norādija, ka reakcija bija novēlota.
Kūtris uzsvēra- lai apturētu likumdošanas procesu, kas ir referendums, tiesai vajadzēja būt ļoti nopietniem argumentiem, taču prasības iesniedzēji - Saeimas deputāti - ar tādiem nebija nodrošinājušies. Satversmes tiesas priekšsēdētājs ari atzina, ka iesniegums Satversmes tiesai bijis "mazlietiņ sasteigts".
Kūtris arī sacīja, ka Satversmes tiesa ierosinātajā lietā noskaidros, vai kādām no referenduma procesā iesaistītajām institūcijām vajadzētu lemt par procesa apturēšanu.
"Šodien man būtu pārsteidzīgi teikt, ka šīm institūcijām vajadzēja ko lemt. Manuprāt, tas ir viens no šīs lietas būtības, kas Satversmes Tiesai būs jāvērtē – vai šajā procesā kādai no valsts institūcijām nebija jādara kaut kas, lai izvērtētu procedūras atbilstību vai iesniegtā likumprojekta atbilstību Satversmei,"sacīja Kūtris.
Viņš norādīja, ka Satversmē ir pants, kas nosaka, par kādiem jautājumiem nevar rīkot referendumus, piemēram, par valsts budžetu, nodokļu izmaiņām. Līdz ar to kādai institūcijai tomēr varētu būt jāvērtē iesniegto likumprojektu atbilstību Satversmei.
Jau vēstīts, ka Satversmes tiesa piektdien nolēma neapturēt referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, kas notiks 18.februārī. ST tiesnešu kolēģija arī nolēmusi ierosināt lietu par tautas nobalsošanas likuma atbilstību Satversmei, bet pārējā Saeimas deputātu pieteikuma daļā lietu neierosināt.