Naudas nav. Bet turieties!

Protams, šis faktors ir spēcīgs arguments, lai attaisnotu valsts un pašvaldību mazspēju pildīt savu pienākumu pret nodokļu maksātājiem, jo finansējuma deficīts un tā radītās sekas valstī ir labi zināmas katram. Tomēr, kaut mazliet vairāk iedziļinoties šā pseidoargumenta būtībā, nevar nepamanīt, ka no šā caurā maisa ārā rēgojas sarūsējis īlena gals, proti, īstais mūsu "sliktklājības" cēlonis ir nevis finanšu trūkums, bet gan tas, ka joprojām valsti un pašvaldības nereti vada cilvēki, kuriem ir niecīga saprašana par to, kā jāsaimnieko efektīvi un loģiski, bet galvenais – valstiski atbildīgi un sistēmiski. Arī ar mazu finansējumu.

Latvijā ir salīdzinoši mazs nodokļu maksātāju skaits, bet nodokļu ieņēmumus vēl pamatīgāk samazina krāpnieku nesodītā šeptēšanās, kas nebūtu iespējama tādos apmēros, ja valsts pārvaldē strādājošie savus pienākumus pildītu pēc labākās sirdsapziņas, nevis pastāvīgi vaimanātu par resursu trūkumu. Taču galvenie atbildīgie par mūsu "sliktklājību" ir tie, kuriem deleģētas tiesības plānot un lemt, bet kuri tajā pašā laikā reālu darbu vietā drukā bezjēdzīgas daudzlapu ķeksīša "stratēģijas", kam nav ne seguma, ne jēgas ilgtermiņā.

Skaidri redzams – daļa no šiem lēmējiem amatos nokļuvuši nejaušības pēc un viņiem nav ne kompetences, ne arī drosmes pieņemt lēmumus, kas sākumā varbūt būtu sāpīgi, tomēr ilgtermiņā dotu taustāmu rezultātu. Līdz šim lēmumi bijuši tikai sāpīgi.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nesenā intervijā ātri pamanīja, kā pārsteigumā iepletās manas acis, kad viņš atklāja, ka ir prokurors, kuram vienlaikus bijis jāpārrauga 3000 izmeklēšanas lietu, tā iezīmējot katastrofālo resursu trūkumu pat tādā institūcijā kā Ģenerālprokuratūra. Kalnmeiers gan toleranti nepiekrita manai hipotēzei, ka šāda situācija ir apzināta tiesībsargājošo iestāžu novājināšana, tomēr manu pārliecību par šāda fakta esamību viņa tolerance nemazināja. Taču nav runa tikai par tiesībsargiem. Problēmas ir visur – pārstrādājušies un nenovērtēti skolotāji, mediķi, ugunsdzēsēji. Šo uzskaitījumu var turpināt bezgalīgi, klāt pievienojot gaušanos par sliktajiem autoceļiem, rindām uz bērnudārziem, niecīgajām pensijām.

Diemžēl mūsu politiķu attieksmi pret valsti spilgti raksturo Krievijas premjera spārnotā frāze: "Naudas nav, bet jūs turieties!"