Plūme: Valsts komunikācija kā investīcija

CSDD un līdzīgi piemēri rāda, ka atdeve sākas 3-7 gadu robežās. rekomendēju sākt ar ļoti pragmatiskiem mērķiem. piemēram, 5 gadu laikā panākt ēnu ekonomikas samazināšanos par 50%. turklāt, nevis ar represīvām metodēm vai nodokļu izmaiņām, bet strādājot ar sabiedriskās domas maiņu. Protams, lai mainītos attieksme, arī VID un VDI jāmainās - klients jānoliek centrā, jāuzstāda darbiniekiem [klientu apmeerinātības] mērķi un jānodrošina klientu apkalpošanas treniņi.

Māri Plūme, ja kāds valdībā gribētu panākt to, par ko mēģināt "žagoties", tad ir jātiek pārvaldē vaļā no komunistu laikā izveidotā -- un diemžāl premjera Repšes laikā pastiprinātā -- vadonisma: situācijas, kad vara kā Vasjka slušajet da jest. Publiski bija jāizdiskutē, kā optimāli būtu bijis rīkoties -- un ko un kā sabiedrībai teikt! -- Valdim Dombrovskim, kad viņš pakļāvās repšismam: vispirms pēkšņi noreketējot pensionārus un pēc tam vēl Repšem pakaļ aizrunājoties, ka Satversmes Tiesa traucē risināt ekonomiskas problēmas. Ja pensionāri tiktu aicināti palīdzēt valstij ar bezprocentu aizdevumu, daļu no savām pensijām uz 1 vai 2 gadiem, apsolot aizņēmumu atdot, reakcija būtu labāka nesalīdzināmi. Rezultāts bija tieši tāds pats, -- pašu Štokenbergam nācās rakstīt pieteikumu ST, pieteikumu gan uz ST nesa SC un iznāca nemākulīga glābšanās. Jāglābjas bija tādēļ, ka pašiem valdībā trūka ideju vispirms. Trūka optimālu komunikācijas ideju. Paziņot, ka valdībai traucē konstitūcija un konstitūcijas sargātāji, nozīmē dejotājam pateikt, ka tam traucē... nuja, -- pašu rieksti, ideju ražošanas mazspēja. Kamēr retrospektīvi šie komunikācijas "oblomi" netiek pārspriestu, modelējot labāko rīcības varinatu kaut vai atpakaļgaitā, cerību uz ticību tagadējā tipa valdībai būs maz vai nemaz.

Pilnīgi piekrītu. Bet kā attieksmi mainīt, ja ne ar darbiem un komunikāciju par tiem?

Neprasme ir lielā mērā relikts no padomju laikiem, kad valsts bija kungs un teju jebkurš ierēdnis bija maziņš ķēniņš. Šo attieksmi var mainīt, jo cilvēki pamatā nav ne ļauni, ne dumji, bet, it īpaši vietās, kur ir nelauzta šāda tradīcija un sajūta gadus 30-50 pilnīgi noteikti ir nepieciešams tieši iestādes vadības uzstādījums UN, kas ir ļoti svarīgi, pat ne tik daudz apmācības kā treniņi darbiniekiem.