Ar Ukrainas laikraksta Diena ārštata korespondentu Dmitriju Plakto nejauši tiekamies Varšavā, kur norisinās Centrāleiropas un Austrumeiropas parlamentu spīkeru samits. Šajās dienās viņa dzimtene izpelnījusies plašu publicitāti visā pasaulē – Eiropas Parlaments nule kā atbalstījis bezvīzu režīma ieviešanu ar Ukrainu, savukārt mirkli pirms mūsu sarunas uzzinām, ka, atbildot uz Kremļa politiku austrumos, prezidents Petro Porošenko parakstījis rīkojumu, kas bloķē pieeju Krievijas populārākajiem sociālo mediju tīkliem, ko plaši izmanto arī paši ukraiņi.
Lai tiktu šurp, tev vēl bija jāizmanto vīza, 11. jūnijā situācija mainīsies.
Jā, diemžēl, šurp braucot, vēl vajadzēja vīzu, taču drīz robežas būs vaļā. Jāatzīmē gan, ka liela daļa cilvēku Ukrainā tam īsti nespēj noticēt. Nevis nespēj noticēt, jo ir pārsteigti, bet tāpēc, ka ir noguruši no solījumiem, ka tā reiz būs. Prezidents ļoti ilgi solīja bezvīzu režīmu, pat tika noteikti konkrēti datumi, kad tas tiks ieviests, taču, kad tie pienāca, izrādījās, ka tā vis nebūs. Bezvīzu režīms Ukrainā kļuva par joku jeb interneta memi. Bet nu Eiropas Parlaments ir apstiprinājis, un viss būs. Vismaz par 90% esmu drošs, ka būs, pēc visiem šiem solījumiem es pat baidot teikt, ka simtprocentīgi.
Bet tagad pēdējais solis bezvīzu režīma apstiprināšanā ir sperts. Vai sabiedrība joprojām to uztver kā joku?
Daļa noteikti. Šķiet, nu jau gan pārliecība sāk kļūt lielāka. Šajā ziņā pie mums tiek izplatīta plaša propaganda, kuras galvenais mērķis ir iestāstīt, ka bezvīzu režīms ukraiņiem nemaz nav nepieciešams. Tur ir smieklīgi argumenti, piemēram, tas, ka mēs esam nabadzīgi un nemaz neceļojam. Taču, paskatoties statistikas datus, cik daudz ukraiņu tomēr ceļo uz Eiropu, paveras cita aina. Domāju, šāda propaganda ir tāpēc, ka cilvēki nu vieglāk varēs ceļot, un skaidrs, ka ceļošana paplašina redzesloku, bet cilvēki ar plašāku redzesloku ne vienmēr ir izdevīgi.
It kā medijos ir pietiekami daudz materiālu par plusiem, ko sniegs bezvīzu režīms, taču to ir visai pamaz televīzijā, kas ir galvenā sabiedriskās domas veidotāja Ukrainā, internets vēl nav ieguvis tik spēcīgu lomu. Lai gan man ir grūti objektīvi spriest, varbūt es nepārtraukti esmu mediju vidē un tāpēc man šķiet, ka informācijas ir pietiekami.
Runājot par propagandu, Krievijas tuvumu pie jums noteikti izjūt daudz spēcīgāk nekā jebkur citur?
Neapšaubāmi. Propaganda īpaši spēcīga bija Maidana laikā, taču situācija arī tagad nav spoža. Turklāt mums, līdzīgi kā citām valstīm, nav iespējams to īsti apkarot, jo līdzekļi, kas, piemēram, ieplūst Russia Today, ir neaptverami lieli, tādu finansējumu medijiem nevar atrast nekur citur. Es bieži lasu propagandu vienkārši izklaidei. Piemēram, kad pie mums bija prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Porošenko, Krievijas mediji ziņoja, ka uzvarējis Jarošs. To rādīja ziņās, rakstīja avīzēs. Es mēdzu pafantazēt, kā diez viņi pēc tam, kad patiesība nāca gaismā, to saviem patērētājiem izskaidroja? Lai gan varbūt nemaz nebija jāskaidro, šā brīža mediju telpa man stipri atgādina Orvela 1984, kur viena partija kontrolēja savu pavalstnieku domas jeb "izskaloja smadzenes".
Visu interviju lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 29.maija, numurā!
Naivums
Spriežot
Jūs, kas