Laika ziņas
Šodien
Migla

Zemnieku saeima: Jādara viss, lai saglabātu iespēju ēst tīrā vidē audzētu pārtiku

Lauksaimnieki tiek uzskatīti par vieniem no galvenajiem jūras piesārņotājiem. Tomēr mēs ļoti daudz darām vides aizsardzībai, investējot mūsdienīgās - precīzās, vidi saudzējošās tehnoloģijās, ievērojot vides prasības, strādājot arvien atbildīgāk. Domājot par rītdienu, esam gatavi spert nākamos soļus, Baltijas Jūras forumā sacīja Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Jau ziņots, ka no 5.-6. aprīlim norisinājās Baltijas Jūras forums (Baltic Sea Forum). Latviju tajā pārstāvēja arī Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja, uzņēmuma Greenwalk vadītāja Agita Bergane- Berģe un Gallery Park hotel pārstāve Angela Blate.

"Ap Baltijas jūru ir jāpabaro 90 miljoni iedzīvotāju, vienlaicīgi izturot konkurenci gan Eiropas iekšējā tirgū, gan pasaules tirgos. Mums jādara viss, lai saglabātu iespēju Latvijas iedzīvotājiem ēst mūsu pašu zemē, tīrā vidē audzētu pārtiku," tā M.Dzelzkalēja.

"Forumā viennozīmīgi tika uzsvērts, ka ekoloģiskais kredīts mums, ap Baltijas jūru dzīvojošajiem, ir izsmelts. Rītdienas lēmumiem un rīcībai jābūt ļoti straujai, "pārkārtojot" savu attieksmi un uzņemoties atbildību par vidi un dabā norisošajiem procesiem," teikts Zemnieku saeimas paziņojumā.

Lai arī brīvprātīgās apņemšanās Baltijas jūras aizsardzībai ir parakstījušas vairākas no Baltijas jūras reģiona lauksaimnieku organizācijām, uz forumu Sanktpēterburgā organizatori aicināja tikai Latvijas un Somijas lauksaimnieku pārstāvjus.

"Šajā reģionā ir jāinvestē ekoloģiskā ekonomikā, alternatīvās un tīrās enerģijās un tādas industrijas attīstībā, kas dod ekoloģisku pienesumu," forumā sacīja Krievijas Federācijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs. Krievija plāno vērienīgus pasākumus vides jautājumu risināšanai. Tiks veidots kredītu atbalsts vides investīcijām maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī ieviesta jauna piesārņojuma monitoringa programma. Papildus atbalstu valsts novirzīs pētniecības programmai, kas fokusēsies uz vides aizsardzības mērķiem. Balstoties uz valsts noliktajām prioritātēm, lielākie Krievijas uzņēmumi, kā piemēram, Gazprom, Nord Steam, tuvākajā laikā investēs līdzekļus, kas ļaus samazināt Baltijas jūras piesārņojumu no Krievijas puses.

Eiropas Komisijas (EK) Reģionālās politikas komisārs Johannes Hahns apsveica Baltijas jūras reģiona iniciatīvas, kas ļauj valstīm ap Baltijas jūru labāk koordinēt savu darbību un kopā sasniegt labākus rezultātus un uzsvēra: "Daba var iztikt bez cilvēka, bet cilvēks bez dabas diemžēl nevar."

Uzņēmuma Greenwalk vadītāja Agita Bergane Berģe pēc foruma atzina: "Visi Baltijas Jūras foruma dalībnieki bija vienoti pārliecībā, ka Baltijas jūras reģiona atveseļošanā un jauna piesārņojuma novēršanā jāpiedalās visām Baltijas reģiona valstīm, jārīkojas nekavējoties un apvienojot visus spēkus. Nepietiek tikai ar valstu valdību centieniem, bet jāiesaista arī uzņēmēji, nešķirojot lielie, mazie vai vidējie, valstiskās un nevalstiskās organizācijas un katrs iedzīvotājs - no pensionāra līdz skolniekam. Savu devumu var dot gan katrs iedzīvotājs, gan uzņēmums."

Pirmais Baltijas Jūras forums notika 2010.gadā. To iniciēja un par foruma patronesi kļuva tā laika Somijas prezidente Tarja Halonena.


Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē