Dienas formāta maiņa, no lielas avīzes, kāda tā bija kopš pirmā numura 1990. gadā, pārtopot par četru lappušu kaujas lapu, liecināja, ka 1991. gadā Baltijā neatkarības atjaunošanas veģetārais posms beidzas. 2. janvārī OMON bija ieņēmis Preses namu, kurā atradās vairāku avīžu redakcijas (ne Dienas, tās redakcija bija Doma laukumā).
"Lēmumu ievest Preses namā jaunu kontroles sistēmu pieņēma LKP CK birojs ar mērķi aizstāvēt savas īpašuma tiesības uz to," 4. janvārī intervijā Dienas korespondentam Ilmāram Punkam paziņoja LKP 1. sekretārs Alfrēds Rubiks: "Īpašā milicijas vienība Preses namā atrodas jau kopš tā laika, kad tika pieņemts LR Augstākās Padomes lēmums atņemt to LKP. Ieviest 2. janvārī īpašu kontroles sistēmu Preses namā tika nolemts pēc tam, kad bijušais mūsu izdevniecības direktors Kazimirs Dundurs piesavinājās 5 miljonus no mūsu rēķina un, neko neprasot, to slēdza. Aiz mūsu muguras tika izveidota akciju sabiedrība. Nekas cits mums neatlika kā atlaist Dunduru, iecelt jaunu direktoru un radīt viņam iespēju strādāt."
Dienas korespondents Valdis Freidenfelds ziņoja, ka laikraksta Diena direktoram Arvilam Ašeradenam 3. janvārī automātistu klātbūtnē bijusi neoficiāla tikšanās ar Preses nama jauno saimnieku" Vrubļevski, kurš paskaidrojis, ka esot gatavs noslēgt līgumus ar preses izdevumiem par to iespiešanu uz abpusēji izdevīgiem noteikumiem, bet neuzskatot par iespējamu Preses nama atdošanu akciju sabiedrībai Preses nams.
Kārlis Streips no Vašingtonas speciāli Dienai vēstīja, ka ASV ārlietu ministrijas baltiešu lietu speciālists, "kurš kārtējo reizi lūdza viņa vārdu neminēt, vaicāts, kas, pēc viņa domām, ir atbildīgs par notikumiem Preses namā, atbildēja: "Uzskatu, ka šī cilvēka iniciāļi ir M. S. G. Tas tika lemts augstāk par (PSRS iekšlietu ministru) Pugo. Padomju Savienībā tā nenotiek, ka Maskavai pakļautie militārie spēki tiek pielietoti bez visaugstākās varas ziņas."".
Jānis Maršāns 5. janvārī ziņoja: "Kamēr "melnās beretes" netiks izvestas no Preses nama, žurnālisti un tipogrāfijas darbinieki tur nestrādās. Šāds lēmums šodien pēc ilgām debatēm tika pieņemts Preses namā žurnālistu un tipogrāfijas darbinieku kopsapulcē."
Dienas komentētājs Valdis Egle 5. janvārī rakstīja: "Kaujinieku ieņemtais Preses nams – tikai viens no vispārējā labējo spēku uzbrukuma posmiem, taču baidos, ka tas var kļūt par ieskaņu vēl nopietnākiem notikumiem." Tā arī bija, drīz vien apstiprinājās drūmās priekšnojautas, kuras tika izteiktas arī 29. decembrī pēdējā 1990. gada Dienā publicētajā šo rindu autora rakstītajā Ekosociālo norišu kalendārā:
Deviņdesmit pirmais gads
Neaicināts atnāk pats:
Janvārī no paša rīta
dzīve vēršas sarežģīta.
Februārī aukstums valda,
nesalst tikai polšs uz galda.
Martā arī vēl ir auksts,
tomēr noziedzība plaukst.
Aprīlī katrs saprot pats:
pavasaris – tātad bads.
Maijā jau var zāli ēst,
meitenes aiz matiem plēst.
Jūnijā pūš vējiņš silts,
līksmi čirkst starp zobiem smilts.
Jūlijā var dabūt galu,
toties nevar dabūt alu.
Augustā no debess veļas
zvaigznes un vairs nepieceļas.
Septembrī ar lielo dunci
rudens uzšķērž savu punci.
Oktobrī pār lielo dīķi
laižas politiskie līķi.
Novembrī var nolikt ķelli,
nopirkt biļeti uz elli.
Decembrī, lai zemei silti,
birst no gaisa kaulu milti.
Jaungadā var redzēt plikas
lopu kūtī republikas.
Arī tā izrādījās taisnība – 1992. gadu Baltijas valstis jau sagaidīja brīvas, plikas, bet ar milzu apņēmību, brīvības eiforijā nepamanot tikai to, ka varā tiek ielaisti "rīcības cilvēki", kuri arī pašu valsti turpina apzagt tāpat kā Padomju Savienību, kad valsts apzagšana skaitījās nīstā komunistu režīma patriotiska drupināšana.
jocīgi
Edge
Zobs Kaulā