Meitenes, nepalieciet līdz balles beigām, 1994. gada 10. septembra SestDienas salonā intervētājai Vitai Pētersonei teica aktrise Antra Liedskalniņa. "Vispār no intervijām izvairos, bet cienījamā SestDiena, ko vienīgo lasu, jo pārējām dienām neiznāk naudas, tad nu būs izņēmums. Varu piedāvāt cigareti. Jūs smēķējat? Nē? Uzminiet, cik man bija gadu, kad sāku pīpēt? Četrdesmit deviņi! Kad beidzu dzert, sāku pīpēt.
Es neticu vairs nekam, un teātri spēlēt man negribas. Jūs jau nezināt, kas teātros notiek! Padomājiet, ja Jānis Reinis, Dieva dots aktieris, aiziet no teātra, jo viņam ir trīs bērni un ar aktiera algu viņš nevar dzīvot. Jānis Kubilis arī ir aizgājis, mans mīļais partneris. Tad pasakiet, kas tas ir!
Varbūt es pārspīlēju savas bērnības saulainumu. Jo tālāk no bērnības, jo vairāk man liekas, ka mēs tiešām dzīvojām tikai mīlestībā. Arī kara laiku kopā pārdzīvojām, ēdām sasalušu zirga gaļu un kartupeļus, bet cits citu atbalstījām.
Man ir bijusi laime spēlēt skaistas lomas. Esmu jutusi lielu tautas mīlestību. Es gribētu, kad nomiršu, lai manu zārku ved uz Jaungulbeni pa Pleskavas šoseju, kur tauta nāk pie manis. Negribu gulēt uz skatuves, jo uzskatuves es esmu šausmīgi daudz cietusi."