Ieejot tumšā telpā, esam raduši teju vai automātiski pastiept roku un nospiest slēdzi, lai iedegtu gaismu. Mums apkārt ir papilnam elektroierīču, kas ir tik ierasta ikdienas daļa – tējkanna, tosteris, televizors, dators. Braucam ar elektrovilcienu, norēķināmies elektroniski, ar elektriski darbināmām ierīcēm dzesējam, kad par karstu, un sildām, ja salst. Grūti iedomāties, kā būtu, ja elektrības vairs nebūtu – tas būtu mūsu ierastās pasaules gals! Sestdiena mēģina modelēt šādu situāciju.
Modeļa pamatā ir ASV Aeronautikas un kosmisko pētījumu pārvaldes (NASA) pirms kāda laika izplatītais un ziņu aģentūru kāri pārtvertais paziņojumu, ka Saules magnētiskās aktivitātes iespaidā 2012.gadā miljoniem cilvēku varētu palikt bez elektrības. Kaut gan eksistē arī gluži pretējas prognozes, proti, ka Saules aktivitāte drīzāk samazināsies nekā ievērojami augs, šī ziņa ir apskrējusi pasauli, liekot vismaz iztēloties, kā pie elektrības tik ļoti pieradusī sabiedrība pēkšņi varētu bez tās iztikt. Nebūtu vairs daudz pierastu ērtību, spiežot atgriezties vai 100 gadu senos apstākļos, kad laukus apara ar zirdziņu un cilvēki kopumā bija spiesti daudz vairāk kustēties, iet, celt, nest, darīt pašu rokām. Lielisks iemesls, lai apdomātu, cik ļoti atkarīgi no centralizētās elektroapgādes esam un lai pasmeltos citu valstu pieredzē, kur arvien lielāka vieta tiek atvēlēta alternatīvajiem energoresursiem – saulei, vējam, zemes siltumam.
Visu rakstu lasi Sestdienā!