Ambiciozais nosaukums radies par godu Andra atklājumam, ka tieši no turienes Geidānu dzimta nākusi. Reālas muižas gan vēl nav. Pagaidām tur ir tikai dažas teltis, toties jau restaurēta daļa Āraišu mācītājmuižas, kur iekārtots Andra dibinātās apvienības Vēsturiski aktīvs.lv administratīvais centrs, iekopti zirgi. Maija beigās notika pirmais lielais pasākums uz vietas — Āraišu kauja ar skatītājiem Simtupītes krastā.
Bruņinieks uzskata, ka par senatni, Livoniju kā mūsu tautas vēstures posmu vajag runāt, lai mēs vispār saprastu, kas esam. «Doma par to, kā latvieši nonākuši līdz mūsdienām, ir izkropļota, nepieciešams mainīt stulbos stereotipus par latviešu 700 gadu verdzību un tamlīdzīgus. Vēsture nav stāsts par kaut ko svešu un tālu. Cilvēks rotē caur vienu un to pašu principu virkni, uzvedības modeļi ir identiski visos laikos, mainās tikai pribambasi — tehnoloģiski progresējam, bet fiziski regresējam. Attālinoties no dabas, cilvēks sev atņem šausmīgi daudz. Nez kāpēc domājam, ka laika gaitā procesi vai mentalitāte mainās. Bet viss notiek tieši tāpat! Cik viegli mūsu vadoņi jeb ļaudis, kas uzrāpušies augstākā sociālā slānī, padodas citai varai, kura dod iespēju saglabāt viņu statusu! Vai latviešu nācijai tās ir radikāli jaunas rakstura iezīmes? Pirmais korupcijas gadījums ir aprakstīts Indriķa hronikas pirmajās lappusēs. Kad līvi Rīgā sazvērējās pret vācu tirgoņiem, tie pamanījās sadot vadoņiem dāvanas un atpirkties!»
Augusta pirmajā Sestdienā Geidāns kliedē mītus, stāsta arī par kauju izspēlēm un dažkārt tur noķeramo adrenalīnu, bruņojuma un cīņas niansēm, savu radikālāko eksperimentu — pusotra gada dzīvi Godesverderā, viduslaikiem un dabai maksimāli pietuvinātā vidē.