Kolektīvo mākslas darbu gads

Koka līdzība ekonomikā

Runājot par manu galveno tēmu – ekonomiku –, Latvija nav gluži bagātākā valsts pasaulē, bet es uz to neskatos šādi, ar tās ekonomiku man ir ļoti emocionālas attiecības. Sekojot mūsu tautsaimniecībā notiekošajam jau daudzus gadus, esmu sācis uztvert to kā sava veida kolektīvu mākslas darbu. Tas nav un nevar būt perfekts, taču ir ļoti aizraujošs un interesants.

Šī mākslas darba baudīšana nav viens spilgts notikums, bet process ar aktīvu paša vērotāja iesaisti – ar domāšanu, ceļošanu, iepazīšanos, ar dažādiem interesantiem uzņēmumiem un cilvēkiem, datu pētīšanu. Tā ilgstoša vērošana rada asociācijas ar koka augšanu – tas ne tikai kļūst lielāks un stiprāks, bet tam laiku pa laikam izaug jauni zari, kas sadalās arvien lielākā skaitā mazu zariņu.

Rodas jaunas nozares, apakšnozares, produkti, tirgus iekarošanas stratēģijas. Mainās savstarpējo attiecību kultūra, pieaug zināšanas. Laiku pa laikam kāds zars atmirst, un tas var būt saistīts ar lielu drāmu. Taču, salīdzinot izmaiņas ilgākā laikaposmā, attīstība ir acīmredzama.

Patīkami kļūdīties

Gada sākumā startēju ar IKP pieauguma prognozi (4,2%), kas pārsniedza vidusmēru, bet tomēr izrādījās pārāk piesardzīga, patiesais rezultāts varētu būt ap 4,7%.

Šādi kļūdīties ir patīkami. Svarīgs ir ne tikai lielums, bet arī struktūra, koka vainaga harmonija. Strauji aug tādas gudrās nozares kā mašīnbūve, programmēšana, biznesa pakalpojumi. Labi attīstās tūrisms, kas varbūt nav pati prestižākā nozare, taču padara Rīgas ielas dzīvīgākas, palīdz finansēt skaistu ēku atjaunošanu, tām pārvēršoties par luksusa viesnīcām.

Sajūtas par nākamo gadu nav tieši tikpat optimistiskas, taču Latvijas ekonomika ir parādījusi spēju atrast risinājumus savām problēmām, kas man pašam nevarēja ienākt prātā. Ekonomika ir gudrāka par ekonomistiem, un tas ir patīkami. Esmu pārliecināts, ka šie procesi sniegs spēcīgu intelektuālo stimulu un izklaidi arī nākotnē. Kā tieši, nezinu, bet šī intriga uzrunā.