Šoreiz mūsu uzmanības centrā ir divi mērogā visapjomīgākie šī gada Latvijas Arhitektūras gada balvas (LAGB) fināldarbi: Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) dienesta viesnīcas jaunbūve (nodota ekspluatācijā pērn) un dzīvojamo un sabiedrisko ēku komplekss Pļavniekos (pirmā kārta nodota ekspluatācijā 2018. gadā). Abu funkcionāli atšķirīgo darbu novietošana līdzās rāda, kā, mainoties paaudzēm, transformējusies izpratne par vidi un mijiedarbību ar apkārtni. Tos vieno vēlme domāt par ēku un dzīvojamo vidi kā sociālu organismu, kas ir neatraujams no kopējās ekosistēmas. Lēnām iekustināta ēku paaudžu mija.
Vienlaikus arī saasinās jautājumi par mūsdienīgas, ekoloģiskas būvniecības nozīmi dzīves līmeņa un labklājības celšanā, īpaši domājot par padomju laikā būvētajām sērijveida daudzdzīvokļu ēkām. Tās renovēt, siltināt vai nojaukt un piedāvāt mūsdienīgu alternatīvu? Mikrorajoni joprojām veido ievērojamu daļu kopējās dzīvojamās vides, arī mūsdienās funkcionējošās augstskolu dienesta viesnīcas jeb kopmītnes galvenokārt celtas padomju laikā, tāpēc jaunā RSU ēka ir unikāls objekts.
Katrai videi sava vērtība
"Mūsdienu arhitektūras kontekstā mēs varam runāt par to, kā ar konkrētu ēku var veidot un attīstīt noteiktu dzīvesveidu. Galvenais princips: lai cilvēkam ir patīkami un pats objekts ir empātisks un jūt cilvēku," stāsta arhitekts Didzis Jaudzems, viens no RSU dienesta viesnīcas Rīgā, Dārza ielā 5, autoriem. Viņu papildina arhitekte Linda Trule, kura arī piedalījusies RSU dienesta viesnīcas projekta izstrādē. Arhitekte norāda, ka pēdējos gados gan pasūtītājiem, gan projektētājiem vienlīdz svarīga ir formas un vizualitātes vienkāršība un lielāks uzsvars tiek likts uz ēkas funkcionalitāti. RSU dienesta viesnīca to apliecina.
Ar abiem arhitektiem tiekos darbadienas dunā arhitektu birojā Nams, kas atrodas Vecrīgā. Arhitekta Māra Malahovska vadībā un biroja Nams izpildījumā tapusi Latvijā vismodernākā dienesta viesnīca jeb tā sauktā gudrā māja. Jaudzems un Trule skaidro, ka, īstenojot lielākus projektus, pastāv darbu dalījums: visu ēkas organisma darbību uzraudzījis arhitekts Malahovskis, savukārt Trule atbildējusi par inženierdaļu un arhitektonisko risinājumu salāgošanu, Jaudzems – par ēkas ārējo tēlu, bet Maksims Šenteļevs – par mezglu risinājumu izstrādi.
RSU dienesta viesnīcas projekts aizsācies 2015. gadā ar būvnieku konkursu, kurā biroja Nams komanda tika pieaicināta kā arhitektūras daļas izstrādātāja. Viena no vislielākajām grūtībām detalizētajā nolikumā bijusi iekļaušanās Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, nolikuma tehniskajās prasībās un cenā. Finansējums bijis ierobežots – celtniecībā RSU ieguldījusi vairāk nekā 4,5 miljonus eiro –, tāpēc tika meklēts līdzsvars starp fasādes apdares izmaksām, to kvalitāti un ēkas estētiskajiem risinājumiem.
Dienesta viesnīcas platība ir aptuveni 5400 m², un tajā ir 135 numuriņi 220 personām, tostarp četri numuriņi paredzēti cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Būtisku vietu aizņem koplietošanas telpas: virtuves, dušas telpas, sporta zāle un veļas mazgātava. Kā papildina Trule un Jaudzems, vissvarīgākais bijis radīt studējošajiem jauniešiem ērtu, mūsdienīgu un funkcionālu vidi, nesekojot vispasaules prakses piemēriem, bet skatot ēku konkrētajā vidē un kontekstā.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 24. - 30. maija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!