Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava aģentūrai LETA norādīja, ka oktobrī cenu kāpumu galvenokārt veidoja pārtikas cenu kāpums par 1,4%, kā arī apģērbu un apavu cenu pieaugums par 4,7%. Tāpat nozīmīgs devums bija degvielas cenu palielinājumam 4,3% apmērā. Savukārt pakalpojumu cenas inflācijas rādītāju ietekmēja pretējā virzienā - komplekso atpūtas pakalpojumu cenas, pienākot rudens sezonai, samazinājušās par 8,4%.
"Viena procenta atzīmi gada laikā esam jau sasnieguši - gada inflācija oktobrī, salīdzinot ar 2015.gada oktobri, bijusi 1% apmērā," piebilda Vildava.
Viņa atzīmēja, ka pakalpojumu cenu inflācijas temps palicis iepriekšējā ceturkšņa apmērā (2,9%), bet preču cenu inflācija pirmo reizi kopš 2014.gada septembra bijusi virs nulles, proti, 0,3%. "Izkārpīšanās no mīnusiem saistāma ar naftas cenu pieticīgo atgūšanos. Degvielas cenas pa ilgiem laikiem augušas (0,6%), bet pārtikas cenas, kuras pastarpināti atkarīgas no izejvielu cenām, palielinājušās par krietniem 2,4%. Pārtikas cenu izaugsmi galvenokārt virzīja maizes un graudu, gaļas un cukura cenu pieaugums. Tuvākajos mēnešos redzēsim arī piena cenu pieaugumu, nozīmīgi palielinoties piena iepirkuma cenai," minēja Vildava.
Viņa norādīja, ka pakalpojumu cenas turpina augt Latvijai specifiska iekšējā spiedienu rezultātā, proti, vidējā alga turpina augt, un tas ļauj celt pakalpojumu cenas, bet preču cenas pakāpeniski beidz deflācijas gājienu, mazinoties izejvielu cenu spiedienam. Ja iepriekš pakalpojumu cenu kāpumu kompensēja preču cenu kritums, tad tagad aug abas cenu grupas, un tādējādi kopējais patēriņa cenu indekss palielinās.
"Vidējā gada inflācija šogad varētu sasniegt 0,1-0,2%. Pat naftas cenai šobrīd būtiski nepaaugstinoties, tuvākajos mēnešos redzēsim gada inflācijas paātrināšanos bāzes efektu iespaidā," sacīja Vildava.
Nordea Bank Latvijas filiāles ekonomists Gints Belēvičs aģentūrai LETA sacīja, ka oktobris pasaules tirgos iezīmējās ar salīdzinoši strauju naftas cenu pieaugumu, kam sekoja arī ASV dolāra stiprums, - tādējādi naftas cena eiro izteiksmē sasniedza līmeņus, kādi nebija novēroti kopš 2015.gada trešā ceturkšņa.
"Šāds cenas kāpums galvenokārt saistīts ar ziņām, ka OPEC varētu vienoties par naftas ieguves ierobežošanu. Pēdējās divās nedēļās gan šim paziņojumam tirgus vairs īpaši netic, tādējādi naftas cena ir atgriezusies krietni zem 50 ASV dolāru atzīmes. Tas nozīmē, ka jau novembrī, visticamāk, vidējās degvielas cenas būs atgriezušās septembra līmenī, kas kopumā neļaus inflācijai Latvijā pārsniegt 1% robežu," teica Belēvičs.
Viņš arī atzīmēja, ka oktobrī pēc ilgiem laikiem, proti, kopš 2015.gada maija, arī preču cenu izmaiņas gada laikā ir ar pozitīvu zīmi, jo līdz šim preču cenām bija tendence samazināties un inflāciju galvenokārt virzīja pakalpojumu cenu kāpums. Tiesa, tā kā pakalpojumiem patēriņa grozā ir mazāks īpatsvars nekā precēm, pakalpojumu cenu kāpumam pēdējā laikā bija vēl lielākas deflācijas bremzējoša ietekme.
"Ja vērtē pēdējo 12 mēnešu vidējo patēriņa cenu līmeni, tad joprojām novērojama deflācija 0,1% apmērā. Visticamāk, līdz gada beigām gada vidējā inflācija nedaudz, bet mazliet tomēr pārsniegs nulles robežu," prognozēja Belēvičs.
Savukārt DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzīmēja, ka cenas oktobrī salīdzinājumā ar septembri pieauga nedaudz straujāk, nekā gaidīts, proti, par 0,8%, savukārt gada inflācija pakāpās no 0,6% līdz 1%. Vienlaikus Strautiņš atzīmēja, ka gada inflācija neturpinās palielināties tādā tempā kā oktobrī, taču kopējais virziens dažus mēnešus būs augšup. "Sagaidāms, ka līdz gada beigām inflācija paaugstināsies līdz 1,6%, bet nākamgad vidēji būs nedaudz virs 2%," viņš sacīja.
Strautiņš norādīja, ka izsīkst aizvadīto divu gadu globālā izejvielu cenu krituma ietekme. Tāpat aizvadīto pāris mēnešu laikā ir saņemti signāli, ka inflācija eirozonā un pasaulē nākotnē būs nedaudz lielāka, nekā bija domāts. "Populārs inflācijas indikators ir finanšu tirgos slēgti mijmaiņas darījumi, kas parāda tirgus dalībnieku sagaidīto inflācijas līmeni vidējā laika periodā, piemēram, kāda tā būs pēc pieciem gadiem. Desmitgades sākumā tirgi sagaidīja, ka eirozonā tā pēc šāda laika perioda nedaudz pārsniegs 2%. Augustā un septembrī šis indikators nokritās līdz vēsturiski zemākajam līmenim - apmēram 1,25% -, bet šobrīd tā pieaugusi līdz 1,45%. Tātad tirgi sagaida, ka Eiropas Centrālā banka joprojām nesasniegs savu mērķi (inflācija nedaudz zem 2%), taču inflācija būs nedaudz augstāka. Ja šī prognoze piepildīsies, tad Latvijā kā uz eirozonas kopējā fona diezgan strauji augošā ekonomikā inflācija būs augstāka, apmēram 2% vai nedaudz virs šī līmeņa," klāstīja Strautiņš.
Viņš piebilda, ka līdzīgi signāli pienāk arī no pārējās pasaules. ASV vidējā termiņā sagaidāmā inflācija augusi vēl straujāk, bet Ķīnā ir beidzies vairākus gadus ilgušais ražotāju cenu deflācijas periods, kas ir bijis spēcīgs cenas samazinošs faktors visā pasaulē.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri patēriņa cenas pieaugušas par 0,8%, bet gada laikā - šā gada oktobrī salīdzinājumā ar 2015.gada oktobri - inflācija sasniegusi 1%. Savukārt pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī samazinājās par 0,1%.