Banku nedienas neapstādina Latvijas tautsaimniecības izaugsmi

Šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaudzis par 4,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums. Tomēr patiesais ekonomiskās izaugsmes ātrums tiek lēsts vēl lielāks. Ja ņem vērā sezonāli un kalendāri izlīdzinātos datus, CSP eksperti aplēsuši, ka mūsu valsts tautsaimniecības izaugsmes ātrums pirmajā ceturksnī gada izteiksmē sasniedzis 5,2%. Salīdzinājumam – pagājušā gada ceturtajā ceturksnī pret šo pašu laika periodu 2016. gadā IKP palielinājās par 4,2%, bet ekonomiskās izaugsmes temps, atrēķinot kalendāro ietekmi saistībā ar brīvdienām, sasniedza 4,8%.
 

Celtņi un špakteļlāpstas

Mūsu valsts ekonomiskais pieaugums patlaban ir balstīts gan uz eksporta pieaugumu ārvalstu tirgos, gan arī uz aizvien vairāk uzsilstošo iekšējo tirgu. Ja raugāmies no pagaidām visai nelielā informācijas apjoma par nozaru sniegumu gada pirmajos trijos mēnešos, iespaidīgs lēciens bijis būvniecībā. 

Saskaņā ar CSP aplēsēm būvniecības apjomi šā gada pirmajā ceturksnī,  salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, palielinājušies par 35%. Šis izaugsmes temps ir aptuveni divas reizes straujāks par to, ko nozarei izdevās sasniegt labākajos ceturkšņos tā dēvēto trekno gadu laikā. Šajā ziņā ir vērts pieminēt ne tikai to, ka mūsu būvniecības sektora augšupeju virza gan aizvien aktīvāka Eiropas Savienības (ES) fondu naudas ieplūšana tautsaimniecībā, gan arī iedzīvotāju ienākumu pieaugums, kas ekspertiem jau ļāvis prognozēt dzīvojamā fonda būvniecības apjomu palielināšanos. 

Tāpat pērn tika ziņots, ka būvniecības nozares uzņēmumiem visai labi veicas arī ar ārvalstu pasūtījumu realizāciju un darbu finansiālais apjoms ārvalstīs sasniedzis jaunu vēsturisko rekordu. Lai arī pieauguma temps tiešām ir visai iespaidīgs un var liecināt par nozares pārkaršanu, tomēr apjomi vēl aizvien ir visai tālu no tiem, kuri tika fiksēti pagājušās desmitgades patēriņa burbuļa laikā. Ja izaugsme gada griezumā ir 35%, rēķinot faktiskajās cenās, būvniecības apjoms gada pirmajā ceturksnī varētu būt ap 300 miljoniem eiro, kas šim laika periodam ir neapšaubāms rekords pēckrīzes periodā. Taču, piemēram, salīdzinājumā ar 2008. gada pirmo ceturksni pašreizējais skaitlis ir ievērojami pieticīgāks. Toreiz būvniecības apjomi faktiskajās cenās sasniedza 415,4 miljonus eiro.