Gaida uz procentu likmju izmaiņām

Lai veicinātu ekonomikas atgūšanos no iepriekšējās finanšu krīzes, veicinot lētākus aizdevumus un vienlaikus kāpinot patēriņa pieaugumu, valstu finanšu politiku nosakošās centrālās bankas samazināja procentu likmes. Tas samazināja arī pensiju fondos ļoti nozīmīgu portfeļa daļu veidojošo obligāciju ienesīguma likmes, vienlaikus nodrošinot šo vērtspapīru cenu palielināšanos, ko veicināja arī centrālo banku īstenotās valdību obligāciju uzpirkšanas programmas. Tieši obligācijas un citi ar fiksētu ienesīgumu saistīti finanšu instrumenti veido pensiju fondu uzkrājumu pamatmasu, taču tagad šajā segmentā tirgus konjunktūra var piedzīvot pārmaiņas saistībā ar centrālo banku īstenotajām monetārajām izmaiņām. Obligāciju tirgus kustības visvairāk ietekmēs konservatīvo pensiju plānu ienesīgumu.

Augstās cenas

"Sagaidāmā atdeve obligāciju tirgū vidējā termiņā ir visai zema tieši tāpēc, ka obligāciju cenas ir augstas, bet ienesīguma likmes – zemas, salīdzinot ar vēsturiskajiem vidējiem rādītājiem. Līdzekļu pārvaldītājiem šādos apstākļos jāpārskata gan investīciju stratēģija, gan arī fiksēto pārvaldīšanas komisiju līmenis," situāciju skaidro SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds. Turklāt līdz ar globālās tautsaimniecības atgūšanos sāk mainīties skats arī uz procentu likmju politiku, kas var veicināt obligāciju cenu kritumu. 

"Šobrīd iepriekšējais obligāciju cenu kāpums, protams, negatīvi ietekmē pensiju plānu nākotnes peļņas iespējas. Protams, kādā brīdī obligāciju tirgos vilnis pagriezīsies pretējā virzienā, pieprasītajam ienesīgumam no investoru puses sākot pieaugt," situāciju raksturo Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības direktors Pēteris Stepiņš. 

Savukārt INVL Asset Management valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs skaidro, ka pensiju pārvaldnieki esošos ieguldījumus obligācijās būs spiesti pārvērtēt pēc aktuālajām cenām, un, ja tie samazināsies, tad arī pensiju līdzekļi cietīs no vērtības krituma. "Te ir svarīgi pieminēt – jo garāks ir obligāciju dzēšanas termiņš, jo jutīgāka ir obligāciju cena. Tādēļ visvairāk cietīs tie pensiju pārvaldnieki un to klienti, kuru portfeļu jutīgums ir augstāks. Tiem otrā pensiju līmeņa dalībniekiem, kuriem līdz pensijai ir palikuši desmit gadi un mazāk un kuru pensiju uzkrājumi ieguldīti konservatīvajos plānos, būtu ieteicams pārbaudīt, kāds ir vidējais dzēšanas termiņš viņu pensiju plāna portfelim, un izvēlēties tādu variantu, kurā vidējais dzēšanas termiņš ir īsāks," iesaka Martinovs. 

Viņaprāt, te ir svarīgi piebilst, ka līdz brīdim, kad obligāciju cenas tiešam sāks krist ievērojamāk, izvēloties ieguldījumu plānu ar īsāku obligāciju dzēšanas termiņu, būs jāsamierinās ar zemāku ienesīgumu. Tomēr INVL eksperts piebilst, ka, obligāciju cenām krītot, pensiju pārvaldniekiem būs iespēja ieguldīt jaunpienākušo naudu obligācijās ar augstāku ienesīgumu, kas nodrošinās arī lielāku atdevi un izlīdzinās jeb "atšķaidīs" cenu krituma negatīvo efektu.

Saskata iespējas

Fiksētā ienesīguma vērtspapīru tirgus stāsts nav tikai par eiro vai dolāru bāzes likmju izmaiņām – par laimi, tas ir nedaudz komplicētāks, uzsver CBL Asset Management investīciju direktors Zigurds Vaikulis. Viņš skaidro, ka obligāciju investīcijās summāro atdevi veido trīs sastāvdaļas – etalona likmju izmaiņas, riska prēmiju svārstības, kā arī kupona ienākumu plūsma. 

"ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) monetārās politikas kurss sāka mainīties uz mazāk veicinošu aptuveni 2014. gadā, 2015. gadā FRS sāka celt dolāru bāzes likmes, un kopš tā laika šis ir galvenais galvassāpju cēlonis ASV dolāros denominēto obligāciju investoriem. Piemēram, 2016. gadā ASV valdības vērtspapīros atdeve bija nepilns viens procents. Tajā pašā laikā riska prēmijas pērn samazinājās un kvalitatīvās amerikāņu kompāniju obligācijās dolāru izteiksmē varēja nopelnīt 6%, bet riskantākajā attīstības valstu tirgū pat tuvu 10%," iespējas raksturo finanšu eksperts.  

Vaikulis stāsta, ka patlaban arī Eiropas Centrālās Bankas politikā jau kādu laiku vērojamas monetārās domāšanas maiņas pazīmes. Tādējādi naudas drukāšanas augstākā intensitāte un procenta likmju zemākais līmenis, visticamāk, esot jau aiz muguras. Tas rada spēcīgu pretvēju visam eiro denominēto obligāciju kompleksam – gan Vācijas valdības obligācijām, gan Latvijas valdības papīriem un pat spekulatīvā reitinga eiro vērtspapīriem. "Esam situācijā, kad eiro valūtā izlaistajām obligācijām etalona likmes spiežas augšup, kupona ienākumu "spilvens" ir pavisam plāns un arī riska prēmijas atrodas tuvu vēsturiskiem minimumiem," – tā CBL Asset Management speciālists. 

Tomēr, viņaprāt, obligāciju tirgus iespējas neesot pavisam izsmeltas. "Mēs skatāmies ASV virzienā, kur valdības desmit gadu obligāciju ienesīgums ir ap 2,5% gadā, kvalitatīvu ASV kompāniju papīru ienesīgums ir ap 3,5–4% gadā, savukārt mazāk kvalitatīvu – jau virs 6% gadā. Pat ar izmaksām, ko veido valūtas risku apdrošināšana, ieguldītājiem ir zināma "fiskālā telpa" – potenciāls mīkstināt iespējamās cenu korekcijas ar kupona ienākumiem," skaidro finanšu eksperts. Tāpat pašreizējos apstākļos konservatīvo fondu pārvaldniekiem jāizmanto katra taktiskā naudas izmantošanas iespēja, ko dod atsevišķu vērtspapīru svārstības un tirgus notikumi. 

"Piemēram, nesen tika emitētas kompānijas Lietuvos energijos obligācijas. Pircējiem veiksmīgi izvērtās tas, ka etalona ienesīgumi bija "palēkušies", turklāt uzņēmumam šis bija pirmais vērtspapīru laidiens tirgū, attiecīgi riska prēmija bija augstāka, ļaujot šos vērtspapīrus samērā izdevīgi iegādāties," stāsta ieguldījumu eksperts.

Komentējot tirgus situāciju, Rozenfelds vērš uzmanību uz to, ka, ņemot vērā visai augstos vērtējumus gan obligāciju, gan akciju tirgū, daudzi investori meklē alternatīvas iespējas uzlabot portfeļu riska un sagaidāmās atdeves attiecību. Vērtējot pensiju uzkrājumu veidošanu kopumā, viņaprāt, viena no iespējām ir vairāk izmantot ieguldījumus tādās jomās kā riska kapitāls, nekustamais īpašums un infrastruktūra, kur ierobežota likviditāte tiek sabalansēta ar salīdzinoši augstāku potenciālo atdevi. "Ja runājam par tradicionālajiem finanšu tirgiem, tad nākas laiku pa laikam pārskatīt investīciju reģionus, taču ir arvien grūtāk atrast kādu nozari vai ģeogrāfisko teritoriju, kur akcijas vai obligācijas būtu patiesi novērtētas," spriež SEB eksperts.

Iesaka neminēt

Lai arī obligācijās ieguldošo fondu ienesīgums var kristies, tie cilvēki, kuriem finanšu tirgus izpēte ir ikdiena, iesaka nesteigties ar ieguldījumu plānu maiņu, to skaidrojot ar finanšu tirgus norišu mainīgumu un to, ka pensiju uzkrājumi tomēr tiek veidoti ilgtermiņā. 

"Lai gan pensiju plānu dalībnieki var mainīt savus izvēlētos plānus, mēs iesakām dalībniekiem turēties pie viņu riska profilam atbilstošā pensiju plāna un necensties uzminēt, kurš no plāniem nākamajos ceturkšņos varētu uzrādīt labākus rezultātus. Tas tādēļ, ka pensiju plānam kā ilgtermiņa ieguldījumam viens no galvenajiem stūrakmeņiem ir attiecīgajam dalībniekam pareizi izvēlēta riska stratēģija," skaidro Stepiņš.

Pēc viņa teiktā, nevar viennozīmīgi izvērtēt finanšu situāciju visiem cilvēkiem, taču kopumā, ja ieguldījumu horizonts ir vismaz 10–15 gadu, tad būtu jāiegulda akciju tirgos. Pretējā gadījumā šo cilvēku pensija var būt zemāka par potenciāli iespējamo. 

Līdzīgu viedokli pauž Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs. "Kaut arī līdzšinējais ienesīgums negarantē līdzvērtīgu ienesīgumu nākotnē, balstoties uz datiem par notikumu attīstību finanšu tirgos pagātnē, var izdarīt secinājumu, ka agresīvie plāni var radīt pievienoto vērtību divdesmit gadu garumā un ilgāk. Starpperiodos iespējamas straujas negatīvas kapitāla vērtības izmaiņas, kas, pensiju pārvaldītājam neveicot risku mazināšanas darbības, var sasniegt pat 50% no kopējā kapitāla," uzskata Arefjevs. Viņš arī norāda, ka lielākajai daļai klientu psiholoģiski grūti pieņemt negatīvas kapitāla vērtības izmaiņas un tādēļ izvēle par labu ieguldījumu stratēģijas maiņai bieži tiek izdarīta pašā neizdevīgākā brīdī, tā sev radot lielus zaudējumus.