Viņam esot jāatbild uz daudzu citu valstu uzņēmēju jautājumiem, vai šie paziņojumi ir nopietni. Ja nopietni, tad tas nozīmē atteikšanos no tirgus ekonomikas, uzskata baņķieris.
A.Ozols arī šaubās, vai satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) publiski izteikto priekšlikumu aizliegt bankām trīs gadus izlikt no mājokļa iedzīvotājus, kas tā iegādei ņēmuši kredītus, būtu viegli pieņemt likuma veidā.
"Diezgan droši, ka
tas tad sagrautu visu civiltiesisko pamatu. Juristi teiktu - ir radīts
precedents, ka var aizņemties naudu un vēlāk solītajā termiņā to
neatdot. Viņiem, visticamāk, būtu vairāk darba un naudas, bet katrs
aizņēmējs varētu mēģināt parādu nemaksāt, neviens nevienam naudu
neaizdotu un iestātos atsalums. Bankas būtu spiestas iesaldēt
operācijas. Tās klientiem paziņotu - atvainojiet, jūsu nauda pie mums
ir drošībā, bet saņemt to varēs tad, kad mums samaksās parādus. Tirgus
ekonomikas modelis tā nevar darboties. Tas ir liels sprungulis šajā
mehānismā," komentē SEB bankas vadītājs.
Vaicāts, kā rīkosies Latvijas Komercbanku asociācija un kā tā aizstāvēs noguldītāju intereses, A.Ozols saka vien, ka "vienmēr ir jāvērtē". Naudu patlaban aizņēmušās 200 000 mājsaimniecību, bet noguldītāju ir vairāk, norāda bankas vadītājs.
Lūgs komentēt banku un uzņēmēju "karu", kas saistīts ar banku arvien stingrākiem nosacījumiem kredītņēmējiem, SEB bankas šefs klāsta, ka tautsaimniecības lejupslīdes ciklā problēma ar bankām un naudas došanu vai nedošanu ir objektīva, "neatkarīga no mūsu gribas". "Ja tā nebūtu, tad, piemēram, nebūtu cīņas ASV Kongresā par atbalstu auto nozarei. Stagnācijas laikā risks objektīvi palielinās," norāda A.Ozols, piebilstot, ka naudas došana vai nedošana un procentu likmes ir atkarīgas no riska konkrētajā brīdī.
Atbildot pats uz savu jautājumu, kā risināt problēmu, viņš pauž viedokli, ka nobriedušā sabiedrībā to dara konstruktīvi, nāk kopā valdība, uzņēmēji, bankas, un Latvijā patlaban ir pietiekami daudz šādu konstruktīvas darbības aizmetņu.
A.Ozols intervijā arī uzsver, ka Latvijas valdības vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam pieļautās grūtības arī citās bankās bez Parex bankas nav attiecīnāms uz SEB banku. To viņš varot pateikt pilnīgi skaidri un droši, jo mātes banka ir stabila, un tāpēc, ka Latvijā banka darbojas saskaņā ar ilgtermiņa stratēģiju.