Kādas ir būtiskākās, patlaban notiekošās pārmaiņas telekomunikāciju jomā?
Telekomunikāciju tirgus mainās katru gadu. Telekomunikāciju joma šobrīd ir viena no pašām dinamiskākajām nozarēm. Man ir liels prieks šajā nozarē darboties, un es domāju, ka cilvēki, kuri strādā šajā nozarē, ir privileģēti, jo te vienmēr ir interesanti, vienmēr ir pārmaiņas. Šis gads nav bijis izņēmums, un izmaiņas telekomunikāciju tirgū ir fundamentālas ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā (ES).
Es šīs izmaiņas mērogu un apjomu ziņā salīdzinu ar tām izmaiņām, kas notika XX gadsimta 90. gadu beigās saistībā ar telekomunikāciju tirgus liberalizāciju. Toreiz bija fundamentālas izmaiņas, kuru rezultātā tirgi tika liberalizēti. Tagad ES mēroga viesabonēšanas regulas rezultātā visa ES telekomunikāciju ziņā kļuvusi par vienu vienotu valsti. Telekomunikāciju operatoriem saistībā ar to bija ļoti daudz darba, jo bija jāprognozē tas, kas varētu notikt, jāpielāgojas un jāizpilda ES prasības, jāmaina tarifu plāni, jāveic dažādas izmaiņas. Minētais attiecas galvenokārt uz nozares regulēšanu un komerciālo aspektu, bet arī tehnoloģiju jomā notiek daudz izmaiņu. Strauji attīstās 4G tehnoloģijas, pieaug ātrums, rodas nākamie līmeņi un slāņi. Turklāt mēs varam runāt arī par 5G tehnoloģijām. Nesen iedarbinājām pirmās gatavās 5G stacijas, un līdz gada beigām būs vēl viena 5G stacija. Es domāju, ka pēc 2–3 gadiem mēs varēsim droši runāt par 5G standarta ienākšanu komerciālā lietošanā.
Ko praktiski tas dos telekomunikāciju lietotājiem? Ātrāku internetu?
Tas ir izplatītākais pieņēmums, taču 5G tehnoloģija ir būvēta, ņemot vērā to, kā mainīsies ikdiena digitālo tehnoloģiju ietekmē.
Respektīvi, ikdienā ienāks ļoti daudz priekšmetu, lietu, ierīču, kas sazināsies savā starpā un kas noņems no cilvēku pleciem dažādas rūpes, padarīs vienkāršāku dzīvi.
Te ir runa gan par pašbraucošajām automašīnām, gan par dažādiem sensoriem, dažādu procesu un jomu uzraudzības iekārtām. Visai šai iekārtu armijai būs vajadzīgs speciāls, tehnoloģisks bezvadu risinājums, pret kuru būs citas prasības nekā ir pret balss sakariem un pret tādu mobilo internetu, kādu mēs pazīstam šobrīd. Svarīgs te ir ļoti, ļoti īss aiztures laiks, proti, sesija varēs notikt faktiski nekavējoties, jo, piemēram, gadījumā, ja pašbraucošā automašīna nespēs pietiekami ātri noreaģēt uz kādu apstākli vai pietiekami ātri saņemt signālu, var rasties riski citiem satiksmes dalībniekiem.
5G internets tātad ikdienā ieviesīs pašbraucošas automašīnas, ne tikai ļaus ātrāk sameklēt informāciju internetā?
Jā, domājot par 5G internetu, mēs domājam par to, kā mūsu dzīve tiks automatizēta un kā savstarpēji sadarbosies dažādas tehnoloģijas un iekārtas.
Kā patlaban mainās vidusmēra telekomunikāciju lietotāju prasības? Pirms dažiem gadiem auga interese par viedtālruņiem. Vērojams arī, ka cilvēki vēlas aizvien ātrāku internetu datoros un mobilajos tālruņos.
Patlaban no katriem desmit mūsu pārdotajiem tālruņiem astoņi ir viedtālruņi. Manuprāt, viedtālruņu izplatība turpināsies. Vērojams, ka pieaugusi patērētāju pirktspēja, un patērētāji biežāk iegādājas nevis tikai vienu viediekārtu, bet uzreiz vairākas – piemēram, viedtālruni kopā ar viedpalīgiem. Par to, kā aug patērētāju pirktspēja, liecina arī tas, ka aizvien biežāk pirkums tiek apmaksāts uzreiz, neizmantojot atlikto maksājumu. Tā ir pozitīva tendence, ja vērtējam tirgus izaugsmes perspektīvu kontekstā. Šī tendence apstiprina Latvijas ekonomikas ekspertu prognozes, ka patlaban mūsu valsts ekonomika atrodas veiksmīgas augšanas stadijā. Vēl jāpiebilst, ka patlaban mobilo tālruņu klāsts ir ļoti plašs, un arī cenu amplitūda ir ļoti daudzveidīga – katrs pircējs var izvēlēties mobilo tālruni atbilstoši savai gaumei un savām finansiālajām iespējām.
Kā mainījušies tarifu plāni saistībā ar to, ka ES teritorijā, tā sakot, nojauktas robežas?
Aptaujas liecina, ka telekomunikāciju lietotāji ļoti atzinīgi novērtē to, ka, aizbraucot uz kādu citu ES dalībvalsti, vairs nav stresa, lietojot internetu mobilajā tālrunī, zvanot, rakstot īsziņas. Mēs esam izveidojuši piedāvājumu portfeli, kurā sev atbilstošāko piedāvājumu var atrast gan cilvēki, kuri bieži dodas uz citām ES dalībvalstīm, gan cilvēki, kuri pārsvarā uzturas Latvijā, gan tie, kuri vēlas taupīt finanšu resursus. Mums ir speciāli tarifu plāni senioriem, ir savi tarifu plāni jauniešiem. Ir ļoti plašs piedāvājumu klāsts.
Ir lasīts par to, ka cilvēki ir pārsteigti, saņemot rēķinu par negaidītu lielu summu pēc tam, kad lietojuši mobilo tālruni, izbraucot ārpus ES. Kā jūs to komentētu?
Jāņem vērā, ka ES regula darbojas tikai ES robežās. Es arī esmu dzirdējis par gadījumiem, kad ES robežvalstīs, ārējo robežu tuvumā, pieslēdzies citas valsts telekomunikāciju operatora tīkls. Es mobilo tālruņu lietotājus aicinu būt uzmanīgiem, un, atrodoties pie ES ārējās robežas, sekot tam, kāds mobilo sakaru operatora tīkls tiek lietots.
Ir arī situācijas, kad cilvēks ne tikai bijis ES teritorijā ārējās robežas tuvumā, bet tiešām izbraucis no ES un pēc tam ir izbrīnīts par milzīgo summu rēķinā.
Jāteic, mēs visi ātri pierodam pie labām lietām, un cilvēki arī ātri pierod pie tā, ka, izbraucot no Latvijas uz citu ES dalībvalsti, summa, kas jāmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem, nemainās. Taču jārēķinās, ka, aizbraucot, piemēram, uz ASV vai Kanādu, par sarunām, īsziņām un internetu tālrunī jāmaksā vairāk. Jāņem arī vērā, ka Latvija ir pārāk neliela valsts ar pārāk mazu iedzīvotāju skaitu, lai spētu ietekmēt lielo valstu telekomunikāciju tarifu politiku. Drīzāk var runāt par dialogu, ko veido ASV ar ES, Kanāda ar ES un tamlīdzīgi.
Savulaik Satiksmes ministrijas līmenī tika diskutēts, vai ierobežot mobilo tālruņu priekšapmaksas karšu, kuras iespējams lietot, saglabājot anonimitāti, izmantošanu. Kā jūs uzskatāt, vajag vai nevajag ierobežot?
Mēs, Tele2, gadiem ilgi esam aktīvi darbojušies un arī tagad aktīvi darbojamies priekšapmaksas karšu tirdzniecībā. Jāteic, priekšapmaksas kartes vienmēr bijušas pieprasītas. Piemēram, cilvēks vēlas pārdot kādu nevajadzīgu lietu un negrib pārdošanas sludinājumā norādīt to mobilā tālruņa numuru, ko lieto ikdienā, tāpēc iegādājas priekšapmaksas karti tikai konkrētajam pārdošanas darījumam. Vēl viena priekšapmaksas karšu lietotāju grupa ir cilvēki, kuri augstu vērtē to, ka šāda karte neļauj pārsniegt plānoto budžetu un ļauj vienmēr turēties tēriņu robežās.
Esam rūpīgi konsultējušies ar tiesībsargājošajām iestādēm, pirms formulēt savu viedokli par priekšapmaksas kartēm. Secinājums ir tāds, ka, ja Latvijai kaimiņos ir kāda valsts, kurā var iegādāties šādas priekšapmaksas kartes, tad no nelikumību viedokļa risks ir augstāks tad, ja ļaunprāši lieto ārvalstu kartes, kuras izsekot ir grūtāk, nekā vietējās, Latvijā iegādātās kartes. Jāsecina, ka nevajag mākslīgi noteikt ierobežojumus tur, kur šāda ierobežojumu likšana nav mērķtiecīga. Ironiski izsakoties, tad jau senāk zvanītājam vajadzēja likt reģistrēties, pirms viņš kādam zvanīja no tā dēvētās telefona būdiņas. Lēmums, kas tika pieņemts Satiksmes ministrijā, proti, saglabāt esošo situāciju, ir apstākļiem atbilstošs.
Pēdējā laikā vērojama tendence – telekomunikāciju uzņēmumi cenšas piedāvāt klientiem saturu un pat paši cenšas radīt saturu, ko var, piemēram, skatīties viedtālruņos. Kāda ir Tele2 stratēģija šajā jomā?
Neplānojam uzņemt seriālus vai veidot raidījumus, taču mūsu klientiem ir pieejama tā dēvētā atvērtā Tele2 televīzija, saistībā ar kuru iespējams izmantot vairākas viedtālruņu lietotnes.
Lietotājs lejuplādē viedtālruņa aplikāciju un ar tās palīdzību skatās dažādu televīzijas kanālu saturu?
Jā, tieši tā. Gluži tāpat kā ierasto televīzijas kanālu raidījumus mēs varam skatīties ne tikai televizorā, bet arī dažādu tipu datoros, kā arī viedtālrunī.
Esat Latvijas Telekomunikāciju asociācijas valdes loceklis un viceprezidents. Nav noslēpums, ka telekomunikāciju nozarē ir asa konkurence. Vai pastāv arī kopīgi mērķi?
Asociācijas mērķis ir veicināt godīgu konkurenci un lietišķu sadarbību, kā arī industrijai svarīgu jautājumu mērķtiecīgu virzīšanu sadarbībā ar valsts iestādēm. Telekomunikāciju jomā, neraugoties uz to, ka tirgus dalībnieki asi konkurē, ir jautājumi, kuros var vienoties – piemēram, par kopīgām nostādnēm likumdošanā un infrastruktūras izmantošanā.
Ko telekomunikāciju nozare kopumā gaida no valsts sektora?
Elektronisko sakaru nozare Latvijā ir viena no labāk pārvaldītajām nozarēm mūsu valstī. Likumi un dažādi noteikumi ir labā kārtībā, un par to jāpateicas regulatora profesionalitātei, kā arī profesionālam Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darbam. Līdz ar to ļoti asu jautājumu, par ko telekomunikāciju nozares pārstāvji diskutētu ar valsts sektoru, nav. Raugoties nākotnē un ņemot vērā 5G attīstību, mēs apsveram, kas nākotnē būs vajadzīgs gan optisko tīklu jomā, gan frekvenču spektra jomā, un par to diskutējam ar nozari pārvaldošajām institūcijām.
Šoruden tika runāts par negaidītiem mobilo sakaru traucējumiem Kurzemē. Kā šādu informāciju uztvert?
Man nav nekādas informācijas, kas vedinātu domāt, ka notikusi kādu izlūkdienestu iejaukšanās. Lai sakaru traucējumu gadījumu būtu pēc iespējas mazāk, mūsu valstī strādā VAS Elektroniskie sakari, kuras uzdevums ir uzraudzīt frekvenču spektra lietošanas atbilstību, respektīvi, uzraudzīt to, lai katrs operators lietotu frekvenču resursus sev atvēlētajā diapazonā, un izskatīt sūdzības un ziņojumus par dažādiem traucējumiem, meklēt šo traucējumu iemeslus, runāt ar traucētājiem, novērst šos cēloņus un uzturēt kārtību.
Tele2 mobilo sakaru tīkla pārklājums ir praktiski visā Latvijā?
4G pārklājums ir praktiski visā Latvijā, protams, ir atsevišķas teritorijas, kurās šāda pārklājuma nav, bet tādu teritoriju nav daudz. Mēs modri sekojam līdzi tīkla noslodzei un reaģējam, ja tīkla noslodze sāk pieaugt.
Tādas situācijas, kad nav iespējams lietot mobilo tālruni, jo nav tīkla pārklājuma, pamazām aiziet pagātnē?
Strādājam pie tā, lai tādu gadījumu būtu aizvien mazāk, taču droši vien ikvienā pilsētā var atrast ēku, kura celta no dzelzsbetona, aprīkota ar metāla konstrukcijām un ar stikliem, kas atstaro radiosignālus. Tāpat arī, nokāpjot pagrabā vai iekāpjot liftā, var būt mobilo sakaru traucējumi, jo telpās problēmas var būt vienmēr, atvērtās teritorijās gan nevajadzētu būt. Patlaban mēs saņemam daudz mazāk pretenziju saistībā ar tehniskajiem jautājumiem nekā pirms gadiem pieciem sešiem.
Daudzu nozaru darba devēji patlaban akcentē darbinieku trūkuma problēmu. Vai tā vērojama arī telekomunikāciju jomā un, ja vērojama, kā tiek risināta?
Latvijā demogrāfiskā situācija ir tāda, kāda tā ir, un cīņa par darbaspēku kļūst aizvien asāka. Tagad nav tādi laiki, kad patiešām profesionāli speciālisti stāvētu rindā pie uzņēmumu durvīm un gaidītu iespēju strādāt. Darbinieku trūkst, taču nav tā, ka būtu vērojams visu līmeņu un visu profesiju darbinieku trūkums. Mūsu uzņēmums un arī citi telekomunikāciju uzņēmumi meklē pārdošanas speciālistus. Arī atrast informācijas tehnoloģiju speciālistu nav vienkārši, taču neiespējamā misija arī tā nav un darbinieki tiek atrasti. Tāpat jāuzsver, ka mūsu uzņēmumā ir apmācības programmas darbiniekiem. Programmas vērstas uz to, lai darbiniekiem būtu pieejamas zināšanas par dažādām jaunākajām tehnoloģijām, par aktuālajiem procesiem tehnoloģiju pasaulē un tiktu attīstītas darbā nepieciešamās prasmes. Zināšanu un profesionālo prasmju pilnveide notiek faktiski nepārtraukti. Tas, ka darba devējam jābūt gatavam organizēt uz profesionālo pilnveidi vērstas mācības darbiniekiem, mūsdienās ir pats par sevi saprotams, un daudzi darba devēji tādas arī organizē.
Jūsuprāt, izglītības iestādēs vajadzētu mērķtiecīgāk gatavot tieši telekomunikāciju speciālistus?
Manuprāt, jārunā vispār par speciālistu gatavošanu tehniskajām profesijām, par fizikas, matemātikas un ķīmijas apguvi, lai Latvijas tautsaimniecību nodrošinātu ar nepieciešamajiem tehniskajiem speciālistiem. Pretējā gadījumā Latvijā nebūs citas iespējas kā tikai tehnisko jomu speciālistu ataicināšana, piemēram, no Ukrainas un Baltkrievijas.
Jūs esat finanšu jomas projekta Indexo padomes loceklis un par projektu Indexo esat ļoti atzinīgi izteicies. Uz ko balstās jūsu pārliecība, ka Indexo, kas tikko sācis darbību, ir augstu vērtējams?
Manā ieskatā Indexo ir visi priekšnoteikumi, lai kļūtu par sekmīgu, veiksmīgu uzņēmumu. Mani piesaistīja tas, ka šī uzņēmuma ideoloģija un vērtību sistēma ir tuva Tele2 ideoloģijai un vērtību sistēmai, un te es runāju par izaicinātājgaru, par jaunāko tehnoloģiju pielietošanu. Es domāju, ka ikviens cilvēks atbildētu ar "jā" uz jautājumiem: "Vai jūs gribētu lielāku pensiju" un "Vai jūs gribētu mazāk maksāt par pensijas uzkrājumu pārvaldīšanu?". Indexo piedāvājums uz abiem šiem jautājumiem sniedz pozitīvu atbildi. Igaunijā līdzīgs projekts darbojas ļoti sekmīgi, un es uzskatu, ka Latvijā Indexo projektam ir iespējas ļoti labi attīstīties.
Kādas telekomunikāciju inovācijas pēc gadiem pieciem būs ienākušas Latvijas ikdienā?
Mobilie tālruņi būs vēl izplatītāki nekā šodien. Mobilo tālruņu veiktspēja būs ievērojami augstāka. Mobilo sakaru tīkli būs daudz jaudīgāki un vēl vairāk attīstīti nekā tagad. Turklāt mūsu ikdienā būs aizvien vairāk tā dēvēto gudro jeb viedo ierīču, kas palīdzēs risināt ne tikai dažādas praktiskās situācijas, bet arī biznesa jautājumus.