Nesen kompānija EY veica pētījumu par godīgumu uzņēmējdarbības vidē. Pastāstiet par šo pētījumu!
Šis pētījums – EY Global Integrity Report – ir pirmais starptautiskais pētījums, kurš fokusējās tieši uz integritāti jeb, latviski sakot, uz godīgumu uzņēmējdarbības vidē. Pētījums tika īstenots šajā gadā. Notika kopumā trīs tūkstoši interviju. Tika intervēti uzņēmumu vadītāji un darbinieki, bet vairāk nekā 75% intervēto personu bija tieši uzņēmumu vadītāji. Šim pētījumam tika izvēlēti uzņēmumi, kuri, Latvijā ierastajos mērogos vērtējot, ir lieli, tātad tie ir uzņēmumi, kuros strādā 500 un vairāk darbinieku. Pētījums ietvēra dažādas nozares – ražošanu, finanšu pakalpojumus, tirdzniecību un citas. Kopumā pētījums aptvēra 33 valstis un teritorijas. Man ir liels prieks, ka Baltija, konkrēti, arī Latvija, ir pārstāvēta šajā pētījumā. Jāpiebilst, ka pētījums tika sākts jau šī gada sākumā, taču, pētījumu turpinot, tika analizēta arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz biznesa vidi.
Ir svarīgi uzsvērt, ka tad, ja uzņēmumā tiek konstatēta krāpniecība, parasti uzņēmums šo notikumu cenšas paturēt uzņēmuma iekšienē. Par uzņēmumā konstatētu krāpniecību netiek sūtītas preses relīzes medijiem. Par krāpniecību nestāsta sabiedrisko attiecību kampaņās. Tādēļ rodas iespaids, ka krāpniecība uzņēmējdarbības vidē notiek ļoti reti, taču tā tas nav. Tieši pretēji – tiek uzskatīts, ka ikvienam uzņēmumam dažāda veida krāpnieciskās darbības ik gadu rada zaudējumus, kas atbilst 5% no uzņēmuma gada apgrozījuma, un tas ir daudz.
Ir ierasts uzskatīt, ka biznesa vide Baltijā un Rietumeiropā visai būtiski atšķiras. Kādas atšķirības atklāja EY pētījums?
Pētījums atklāja – uzņēmējdarbības vidē Baltijā ir vērojams tas, ka biznesa atbilstība likumiem šķiet svarīga, pat svarīgāka nekā Rietumeiropā. Taču mēs Baltijā no Rietumeiropas atpaliekam citās jomās, tādās kā augsti ētikas standarti un pareiza rīcība arī tajās situācijās, kad rīcība netiek kontrolēta. Baltijas uzņēmumi vairāk vadās pēc normatīvā regulējuma un mazāk – pēc vērtībām, un tas var radīt augsni negodīgai rīcībai, jo, ja nav precīzu nosacījumu un uzraudzības, tad mēs Baltijā darām tā, kā gribam un kā sanāk. Kultūras un vērtību aspekts Baltijā būtu jāstiprina gan katra konkrētā uzņēmuma līmenī, gan arī visas uzņēmējdarbības vides līmenī, jo normatīvajā regulējumā nav iespējams precīzi definēt visas situācijas un tajās vēlamos rīcības modeļus.
Runājot par ieguvumiem, ko uzņēmēju ieskatā nodrošina godīgums uzņēmējdarbībā, jāteic, ka Baltijā uzņēmumu ieskatā viens no svarīgākajiem ieguvumiem ir talantīgu darbinieku piesaistīšana un paturēšana. Citi ieguvumi, kas tiek minēti, ir laba uzņēmuma reputācija un ar to saistītā iespēja izveidot un saglabāt savu klientu loku.
Baltijā uzņēmumi mazāk nekā attīstītajās valstīs tic tam, ka godīgums ir saistāms ar finanšu rādītājiem, un arī uzskata, ka godīgumam nebūs izšķirošas nozīmes attiecībā uz tiesvedības riskiem un regulatoru sodiem. Respektīvi, te, Baltijā, netiek uzskatīts, ka godīgums konvertējas veiksmīgos finanšu rezultātos vai pasargā no tiesas procesiem un regulatoru sodiem. Attīstītajās valstīs uzskata, ka godīgums un finanšu rādītāji, kā arī abi pārējie minētie aspekti ir saistīti ciešāk.
Kā uzņēmumu vadītāji Baltijā vispār runā par godīguma tēmu?
Baltijas valstīs uzņēmumu vadītāji par godīguma tēmu komunicē retāk nekā attīstītajās valstīs, un tas parāda, ka Baltijā godīguma kultūra ir mazāk attīstīta nekā attīstītajās valstīs. Taču ikvienam uzņēmējam jāatceras – lai visi uzņēmuma darbinieki saprastu, ka godīgums ir svarīgs, nepieciešams, lai godīgumu demonstrētu uzņēmuma vadība.
Uzņēmuma vadības pārstāvji nevar prasīt no kolektīva to, ko paši neievēro?
Visu interviju lasiet avīzes Diena pirmdienas, 2. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!