Nelielos plusos
Pērn būvniecības apjomi Latvijā pieauguši par 2,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Apjoma kāpums bija specializētajos būvdarbos – par 8% un ēku būvniecībā – par 0,9%, bet kritums – inženierbūvniecībā par 1,5%. Savukārt pērnā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada ceturto ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās palielinājās par 2%. Kāpums bija inženierbūvniecībā – par 6,3% un specializētajos būvdarbos – par 4,2%, savukārt ēku būvniecības apjoms kritās par 4,4%. Apjoma pieaugumu inženierbūvniecībā ietekmēja būtisks kāpums ceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 16,8%. Savukārt būvniecības produkcijas kritums bija pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā – par 8,9%, hidrotehnisko objektu būvniecībā un citur neklasificētā inženierbūvniecībā – par 9,2%. Specializētajos būvdarbos būvniecības apjoma pieaugums bija tādās jomās kā citi specializētie būvdarbi un būvdarbu pabeigšanas darbi (apmetēju darbi, grīdas un sienu apdare, krāsotāju un stiklinieku darbi u.c.) – attiecīgi par 20,6% un par 7,4%. Savukārt par 1% būvniecības produkcijas apjoms saruka elektroinstalācijas ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgas darbībās un par 7,9% – ēku nojaukšanas un būvlaukuma sagatavošanas darbos, rāda CSP dati.
Kāpums vai kritums?
Neraugoties uz to, ka pērn situācija būvniecībā attīstījusies pēc salīdzinoši pozitīva scenārija, ir ļoti liela iespēja, ka šogad pie pieauguma nozarei neizdosies tikt. Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka neliels pieaugums būvniecībā šogad ir iespējams, taču, visticamāk, būvniecības apjomi paliks 2020. gada līmenī vai arī nedaudz samazināsies.
''Labā ziņa ir tā, ka būvnieku noskaņojums ir ar pozitīvu tendenci un Covid-19 otrais vilnis to jūtami nav ietekmējis. Arī valsts budžetā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem šogad ir piešķirti papildu 100 miljoni eiro ceļu būvniecībai, kas vismaz daļēji kompensēs sākotnēji ieplānoto investīciju kritumu, it īpaši pašvaldību budžetos. Vienlaikus gan ir skaidrs, ka Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas atjaunošanas fonda investīcijas šogad vēl Latvijas tautsaimniecībā neieplūdīs, savukārt Rail Baltica būvniecība atrodas tikai sākuma stadijā, un lielāki apjomi gaidāmi turpmākajos gados,'' situāciju ieskicē Citadeles eksperts.
Viņš piebilst, ka tikmēr privātā sektora investīcijas vismaz gada pirmajā pusē joprojām būs piesardzīgas.
''Komerctelpu, biroju un viesnīcu segmentos drīzāk iespējams kritums, savukārt rūpniecības un loģistikas segmentos pieprasījumam vajadzētu būtu pietiekami noturīgam. Vienlaikus domāju, ka mājokļu būvniecība, visticamāk, turpinās augt,» spriež tautsaimniecības speciālists un piebilst, ka mājsaimniecību uzkrājumi pērn ir auguši par vairāk nekā 12% un aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū ir gana augsta, pat neskatoties uz Covid-19 otro vilni.
Pēc eksperta domām, būvniecībā 2022.–2024. gads būs ļoti aktīvs, jo vienlaikus gaidāma Rail Baltica būvniecība, ES Ekonomikas atjaunošanas fonda investīcijas un privātā sektora cikliskā atkopšanās pēc Covid-19 krīzes.
Komentējot situāciju, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības (LBP) vadītājs Gints Miķelsons teic, ka ir vērojams kāpums privāto daudzdzīvokļu namu būvniecībā, loģistikas centru un parku attīstībā, atsevišķu ražotņu būvniecībā, savukārt kritumu uzrāda biroju, viesnīcu, tirdzniecības centru attīstības plāni. Pēc LBP vadītāja domām, šogad kopumā būvniecība komercsektorā būs līdzvērtīga 2020. gada apjomam, kad tas, salīdzinot ar 2019. gadu, nokrita par aptuveni 100 miljoniem eiro.
''Pozitīvi vērtējams tas, ka lielie komercattīstītāji turpina un sāk jaunus projektus. Mazie attīstītāji joprojām ir nogaidošās pozīcijās,'' stāsta LBP vadītājs. Pēc viņa domām, viens no lielākajiem izaicinājumiem nozarē ir ierobežotais vidējo un lielo sabiedriskā pasūtījuma būvobjektu skaits. ''Ja Finanšu ministrija un valdība lemtu līdzīgi kā ceļu būves nozarē, pagājušā gadā piešķirot papildu 100 miljonu eiro, tad civilajā būvniecībā ar apvienotajiem projektēšanas un būvdarbu līgumiem jau šogad varētu sākt vairākus projektus veselības, izglītības, aizsardzības jomā, negaidot līdzekļus no jaunā ES fondu perioda, jo šie līdzekļi, visticamāk, būs pieejami 2022. gadā. Šāda nenoteiktība rada lielu risku attiecībā uz kvalificēto darbaspēku un tā iespējamo aizplūšanu uz tuvējiem tirgiem, kur ES jaunā plānošanas perioda finansējuma projekti sāksies ātrāk,'' bažījas Miķelsons.
Viņaprāt, varētu teikt, ka šobrīd Latvijas ekonomikas sildīšana ar publiskām investīcijām nekustamos īpašumos, infrastruktūras, būvniecības un ar šīm jomām saistītajos ražošanas attīstības projektos ir uz jautājuma zīmes.
''Lai arī ir izveidotas ES fondu programmas, joprojām nav izveidots vidēja termiņa investīciju taktiskais plāns. Centralizēti publiskā sektora projektu plāni viestu skaidrību un pārliecību par tuvākajiem darbiem, ļautu uzņēmējiem plānot resursus, tostarp darbaspēka pieprasījumu. Izmantojot brīdi, kad ir pārrāvums ES fondos, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija kopā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Altum varēja intensīvāk attīstīt publiskās un privātās partnerības projektus, kas veicinātu publisko un privāto investīciju sinerģiju,'' uzsver būvnieku pārstāvis. Viņš izsaka viedokli, ka būvniecības kopējā prognožu amplitūda komercsektorā un publiskajā sektorā kopā varētu kristies 10% robežās, salīdzinot ar 2020. gadu.
Vairāk aizdot
Privātajā būvniecībā svarīgs faktors ir hipotekāro aizdevumu pieejamība un procentu likmes. ''Mēs jau ilgstoši dzīvojam zemo likmju laikmetā, īpaši, ja runājam par naudas cenu. Domāju, ka nekādas būtiskas izmaiņas attiecībā uz hipotekāro kredītu aizdevumu likmēs šajā gadā nav sagaidāmas. No Eiropas Centrālās bankas turpmākās politikas nekādu ietekmi uz mājokļa kredītu likmēm nav pamata gaidīt,'' stāsta SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs.
Viņaprāt, mājokļa kreditēšanas apjomi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu varētu pieaugt, ņemot vērā noturīgo pieprasījumu pēdējo mēnešu laikā, ieskaitot jau šī gada janvāra rezultātus. Eksperts piebilst, ka turpina darboties arī valsts atbalsta programmas ar papildinātu produktu klāstu. Tāpat arī mājsaimniecību depozīti turpina pieaugt, ļaujot uzkrāt līdzekļus mājokļa kredīta pirmajai iemaksai. ''Iespējams, šī krīze var dot sava veida papildu stimulu kreditēšanai, jo piesardzība, kas valdīja jau kopš iepriekšējās – 2008./2009. gada – krīzes, mazināsies. Sabiedrība, redzot, ka ar šo krīzi ir spējusi veiksmīgi tikt galā, var sākt nākotni vērtēt stabilāk un attiecīgi drošāk lemt par dzīves apstākļu uzlabošanu,'' spriež aizdevumu eksperts. Viņš piebilst, ka 2020. gadā SEB banka mājokļa kredītos piešķīra 129 miljonus eiro, tādējādi palielinot hipotekāro kredītu portfeli par 4,5%. Vairāk nekā puse no jaunajiem aizdevumiem bija kredīti ar Altum atbalstu.