Viņš informēja, ka LELB pārstāvji ir pārrunājuši situāciju saistībā ar priekšlikumiem NĪN izmaiņām gan Finanšu ministrijā, gan Ministru kabinetā, izklāstot esošo draudžu situāciju un paskaidrojot, ka lielākā daļa Latvijas pašvaldību jau pašlaik iekasē no draudzēm īpašuma nodokli par dzīvojamām ēkām, kas tiek izīrētas.
"Ja FM likumprojektā iekļaut normu, ka ar nekustamā īpašuma nodokli tiks apliktas draudžu dzīvojamo ēku izīrētās platības, tas pasargātu daudzas nelielas draudzes no nesamērīgiem nodokļu maksājumiem par vēsturiskiem šo draudžu īpašumiem, kas netiek lietoti ienākumu gūšanai. Ļoti ceram, ka šos apsvērumus ņems vērā arī Saeima, balsojot par likumprojektu - jo galu galā tieši draudzes ir tās, kas rūpējas par nozīmīgu daļu no mūsu zemes kultūrvēsturiskā mantojuma," sacīja Kupcis.
Kā ziņots, FM nākamgad ar nekustamā īpašuma nodokli plāno aplikt reliģisko organizāciju dzīvojamās ēkas, kurām līdz šim nodokli nepiemēroja.
Šādu priekšlikumu neatbalstīja neviena no trijām lielākajām kristīgajām konfesijām.
"Valstij ir nopietni jāizvērtē savas prioritātes. Ieviešot šādu nodokli, materiālais ieguvums būs mērāms tūkstošos latu. Toties pasliktināsies baznīcu ēku kā kultūras pieminekļu stāvoklis un radīsies konflikta situācijas ar draudzēm, kuras nespēs nomaksāt prasītos nodokļus. Galarezultātā draudēs arī tas, ka draudžu materiālā un garīgā dzīve tiks paralizēta," aicināja Rīgas arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Kā ziņots, atbilstoši Valsts zemes dienesta (VZD) datiem uz šā gada jūliju reliģiskām organizācijām piederēja 793 dzīvojamās mājas. Šiem īpašumiem piekritīgās zemes kadastrālā vērtība bija aptuveni 27 miljoni latu, bet ēkām - 15 miljoni latu.
Apliekot šos īpašumus attiecīgi ar 1,5% un 0,2% likmēm, NĪN ieņēmumi pārsniegtu 400 000 latu. Taču, ņemot vērā, ka lielāka daļa no šiem īpašumiem tiek vai arī var tikt izmantoti reliģiskām vajadzībām un tādejādi atbrīvoti no NĪN, FM aprēķini paredz, ka NĪN ieņēmumi no šādiem objektiem būs ap 144 000 latu.