Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Jaunajai zinātniecei Brigitai Daļeckai studijas doktorantūrā bijušas kā darbavieta un dzīvesveids

Doktorantūra nav brīvdienu hobijs

Šopavasar pirmoreiz Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vēsturē doktorantūras studente aizstāvēja promocijas darbu vienlaikus RTU un Zviedrijas Karaliskajā tehnoloģiju institūtā (KTH). Jaunā zinātniece Brigita Daļecka pēta mikroskopisko sēņu izmantošanu sadzīves notekūdeņu attīrīšanā no farmaceitiski aktīvajām vielām un, kā pati atzīst, pirms nedaudz vairāk kā četriem gadiem pieņēmusi dzīves lielāko izaicinājumu. Viss bijis pa divi – divas augstskolas, divi darba vadītāji, divi dažādi doktorantūras norises procesi.

Eksperimenti ar sēnēm

Pētnieces promocijas darba vadītājs RTU, zinātņu prorektors Tālis Juhna uzsver: "Brigitas Daļeckas pieredze rāda, kā, sadarbojoties ar pasaules klases universitātēm, varam sagatavot Latvijā tik nepieciešamos jaunos doktorus. Šis ir labs piemērs, kā palielināt studentu mobilitāti un iesaisti globālos zinātnieku tīklos." Iespēju studēt divās universitātēs latvietei pavēra abu augstskolu vienošanās par kopēju zinātnisko projektu.

Sākot doktorantūras studijas, ar promocijas darba vadītājiem – RTU profesoru Tāli Juhnu un KTH profesori Gunaratnu Kutuvu Rajaro – nolēmuši, ka Brigita pētīs, kā attīrīt notekūdeņus, izmantojot mikroskopiskās sēnes, īpašu uzmanību vēršot uz notekūdeņu attīrīšanu no farmaceitiski aktīvām vielām.

Ideja izmantot mikroskopiskās sēnes zinātniskajā literatūrā ir jau tikusi apskatīta, bet vēl ir daudz nezināmo. Pasaulē pieaugot cilvēku skaitam, pieaug arī patērēto medikamentu apjoms, tāpēc par arvien lielāku globālu izaicinājumu kļūst notekūdeņu attīrīšana no farmaceitiski aktīvām vielām. Jau esošās attīrīšanas metodes savu darbu veic efektīvi, attīrot notekūdeņus, piemēram, no slāpekļa savienojumiem, fosfāta utt., tomēr tās ne vienmēr spēj pilnvērtīgi cīnīties ar farmaceitiski aktīvām vielām, radot risku tām nonākt vidē. Četru gadu laikā Brigita veikusi neskaitāmus laboratorijas mēroga eksperimentus, pārbaudot mikroskopisko sēņu efektivitāti kontrolētos apstākļos, ir arī uzbūvēts pilota bioreaktors, lai izzinātu sēņu darbību reālos apstākļos. Pirmos divus gadus Brigita pavadīja Zviedrijā, pēdējos divus – Latvijā, un nu kabatā ir uzreiz divi zinātņu doktores grādi!

"Es sevi sirdī dēvēju par mikrobioloģi, jo mans izglītības ceļš sākās Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, pabeidzu gan bakalauru, gan maģistru. Iegūstot diplomu, iegūst grādu dabaszinātnēs, bet specializācijā gan kursa darbā, gan bakalaura, gan maģistra darbā fokusējos uz mikrobioloģiju un dzeramo ūdeni. Proti – kādas metodes varētu izmantot, lai identificētu mikroorganismus ūdenī," stāsta Brigita. Savus augstskolas darbus viņa gan izstrādājusi Rīgas Tehniskajā universitātē, Ūdens pētniecības laboratorijā. Tā ceļš aizvedis līdz RTU.

Darbs laboratorijā, zinātnē Brigitai ļoti iepaticies. Paralēli studijām viņa iesaistījusies arī dažādos zinātniskos projektos, un bijis tikai likumsakarīgi pēc maģistra grāda iegūšanas turpināt darbu tieši RTU. "Bet visi mani darba pienākumi bija līdzīgi tiem, kādi ir doktorantam. Nodomāju – kāpēc nestāties doktorantūrā? Ar profesoru Juhnu pārrunājām, kā es redzu šīs studijas, kā tās gribētu pavadīt, un nonācām līdz lieliskai iespējai veidot sadarbību starp RTU un KTH, proti, izstrādāt darbu abās augstskolās vienlaikus, arī to aizstāvot vienlaikus. Gala rezultāts – dubultais doktorants."


Bez kopīgas vīzijas nevar

Ko tas studentam nozīmē slodzes ziņā – vienlaikus studēt divās augstskolās, vienlaikus aizstāvēt darbus? Un saprasties ar diviem promocijas darba vadītājiem... "Vienošanās starp augstskolām skaidri norādīja, kādi studiju kursi jāapgūst, kādas ir prasības, lai iegūtu abus diplomus. Lielas variācijas nepastāvēja – tas vienkārši jāizdara. Starp abām augstskolām tika salāgoti noteikumi, kas man jāizpilda no zinātniskās puses. Starptautiskajos zinātniskajos žurnālos bija jāiesniedz četras publikācijas par saistīto tematu, kas arī tika izdarīts. Pārējās bija administratīvas lietas,» stāsta Brigita un turpina par saprašanos ar darba vadītājiem: «Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai doktorantūras darbs izdotos rezultatīvi, ir šī pozitīvā mijiedarbība un spēja sadarboties ar darba vadītājiem. Ja nav kopīgas vīzījas, redzējuma, atšķiras darba stils, tad tas, visticamāk, neizdosies. Viena no panākumu atslēgām ir veiksmīgā mijiedarbība starp darba vadītāju un studentu."

Taču Brigita vēlas akcentēt – doktorantūras studijas nav tipisks studiju process, kāds tas ir, piemēram, maģistrantam. Viņa pamato: "Tas ir darbs. Tas nav hobijs. Tāpat kā grāmatvedis veic savu darbu, arī doktorants ir universitātes pētnieks, kurš strādā pie sava projekta, un tas ir pilnas slodzes darbs. Vismaz tā tam ideālā variantā vajadzētu būt un manā gadījumā arī bija. Piemēram, Zviedrijā bieži vien nemaz nevar iestāties doktorantūrā, ja studenta darba vadītājs nevar uzrādīt finansējumu turpmākajiem četriem gadiem, no kā tiks apmaksāta darba alga, segtas izmaksas eksperimentālajam plānam. Es teiktu – doktorantūra ir gan dzīvesstils, gan darbavieta, gan jaunā zinātnieka pirmais lielais projekts, kur strādāt, darboties, pilnveidot sevi kā jauno pētnieku. Process, kas man paņēma visu enerģiju un laiku."


Kā nesabojāt planētu

Brigitas Daļeckas dzimtā puse ir Vecpiebalgas novadā, viņa mācījusies Inešu pamatskolā, pēc tam Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā. "Pamatskolā man bija brīnišķīga bioloģijas skolotāja. 9. klasē mani uzaicināja uz bioloģijas olimpiādi, man labi gāja. Katram savs – vienam patīk dziedāt, otram sportot, mani aizrāva bioloģija. Un mani ieinteresēja ūdens – bez tā taču ne dienu nevaram izdzīvot! Ūdens pasaulē ir daudz noslēpumu. Mēs, Latvijā, ar mūsu bagātīgajiem pazemes ūdeņu resursiem varbūt par to neaizdomājamies, bet pasaulē ir daudz vietu, kur dzeramais ūdens ir liela problēma," stāsta Brigita, viņa turpina: "Tāpat ar notekūdeņiem, kurus ikdienā varbūt neredzam, par to neaizdomājamies – kas tālāk notiek ar notekūdeņiem, kā tos attīrīt, ja gribam domāt par ilgtspējīgu attīstību, par savu nākotni? Jo mums rezervē nav zemeslodes B, kur varēsim nonākt, ja šo planētu būsim sabojājuši. Tā disertācijā nonācu līdz notekūdeņu pētījumiem un tam, kādas metodes to attīrīšanai vēl varētu izmantot bez klasiskajām. Man saistoši ir bioloģiskie paņēmieni."

Sēnēm piemītot divas lieliskas īpašības. Tās spēj izdalīt enzīmus – aktīvas vielas, kas sašķeļ farmaceitiski aktīvās vielas, tā attīrot notekūdeni. Taču Brigita strādā, kā pati smej, ne ar tām sēnēm, ko ejam mežā griezt ar nazīti. Viņa izmanto daudzšūnu organismus – trupes sēnes. Dabā tās sastopamas un redzamas, piemēram, kā balta pūka uz nolūzuša, trupēt sākuša koka. Savukārt mikroskopā, pētot trupes sēņu struktūru, tās izskatoties līdzīgi koraļļiem. "Ar savu spēju veidot lielu biomasu tās spēj arī absorbēt farmaceitiski aktīvās vielas, tā samazinot to koncentrāciju notekūdeņos. Nākotnē tas varētu būt viens no attīrīšanas veidiem, bet pētījumi vēl jāturpina, šī metode ir izstrādes procesā, tāpēc ir pāragri runāt par reālu izmantošanu," atzīst Brigita.

Savu darbu viņa sākusi ar kolbu eksperimentiem, un rezultāti bijuši daudzsološi – tie pierādīja, ka sēnes šādi var izmantot. "Tad palielināju tilpumu, veidojot tādus mazus bioreaktorus, kas bija kā pilota sistēma, pielīdzināma reāliem apstākļiem notekūdeņu attīrīšanas stacijās. Bioreaktoros arī parādās dažādi izaicinājumi – gan tehniski, gan pašā attīrīšanas procesā. Te darba vēl daudz, un iespējas ir daudziem disertāciju tematiem. Jautājums ir atvērts ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē – gan kā uzlabot bioreaktoru darbību, gan meklējot citus veidus sēņu pielāgošanai attīrīšanā. Ar vienu disertāciju ir par maz. Tātad – ja kādu studentu tas ieinteresē un uzrunā, lai sazinās ar mani!" aicina Brigita.

Viņa cer, ka, novērtējot potenciālu, kāds sēnēm varētu būt arī citos ar biotehnoloģijām saistītos procesos, pašas promocijas darbs kalpos par pamatu citiem jaunajiem zinātniekiem pētījumu veikšanai. 


Tāds spēcīgs vārds

Vai Brigita kādreiz sapņojusi kļūt tieši par zinātnieci, veidot šādu karjeru? Viņa stāsta: "Beidzot pamatskolu un mācoties vidusskolā, sāku izsvērt, kas ir mani plusi, kas mīnusi, kas padodas vairāk, kas mazāk. Man bioloģija bija tā joma, uz kuru tiekties. Bet man bija jāskatās, kur augstskolā reāli varētu iekļūt budžeta studiju grupā, tas bija būtiski. 12. klasē ļoti daudz mācījos, jo apzinājos – ja netikšu budžeta grupā, visticamāk, mans sapnis par augstāko izglītību būs jāatliek vai arī tas netiks īstenots. Daudz mācījos. Mans mērķis bija studēt."

Pēc pirmā mērķa sasniegšanas, iegūstot bakalaura grādu, Brigita sapratusi, ka studiju process viņu aizrauj, turklāt te viņa satikusi daudz domubiedru. "Vidusskolā klases kolektīvs jau ir mākslīgi salikts, tur nevar izvēlēties, ar ko mācīties kopā. Savukārt studējot satiku cilvēkus, kuri mērķtiecīgi ir izvēlējušies bioloģiju. Tagad mani labākie draugi nāk tieši no šā dzīves posma, viņiem patīk tas pats, kas patīk man," teic jaunā pētniece.

Brigita sevi gan nesauc par karjeras cilvēku. "Mēģinu sabalansēt to, ko vēlētos izdarīt karjerā, un apkārt esošās lietas – mani aizrauj teātris, mūzika, kino. Cenšos sevi bagātināt no visām pusēm. Un par darbaholiķi sevi noteikti nesauktu. Taču jā – man patīk uzstādīt mērķus un tos sasniegt," pasmaida Brigita. Vēl viņa sevi neuzdrošinās pozicionēt kā zinātnieci, jo uzskata: "Šis ir tāds ļoti spēcīgs vārds. Turklāt – jo vairāk bagātini sevi, savas zināšanas, jo paškritiskāks kļūsti. Apsēžoties un padomājot, kas vēl ir jāizdara, apzinos, ka tas nav tā pašsaprotami. Bet domāju, ka tas ir normāli – gan pakritizēt sevi, gan paslavēt. Man vēl daudz jāizdara, lai tiešām justos kā zinātniece." Brigita uzskata – jaunam pētniekam pieredze ārzemju praksēs ir vitāli svarīga, lai attīstoties saredzētu jaunas tendences, papildinātu zināšanas, iegūtu jaunus kontaktus un pieredzi. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Straujš cenu lēciens(6)

Ekonomikas stimulēšanas daudzveidīgie pasākumi, kuri saistīti ar tēriņu pieaugumu pasaulē, pēdējā laikā ir bijuši labvēlīgi daudziem Latvijas rūpniecības uzņēmumiem, jo ir pavēruši lielākas n...

Plāno turpmāk strādāt globālā mērogā(2)

Veselības uzņēmumu grupa Repharm plāno jaunu attīstības fāzi un ir izstrādājusi ceļvedi izaugsmes stratēģijai Fit for 2025. Par to Repharm vadības pārstāvji publiski paziņoja pagājušajā nedēļā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses