Jau sesto gadu pēc kārtas aktīvākie tā veicēji un organizētāji tika sumināti īpašā godināšanā Rīgā, ko rīkoja NVA sadarbībā ar Labklājības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru, Daugavpils pilsētas domes Jaunatnes nodaļu, Jelgavas pilsētas domes administrācijas Sabiedrības integrācijas pārvaldi, Latvijas Jaunatnes padomi, Valmieras novada fondu un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu.
Iepriekšējos gados šāda pateicība par ieguldījumu sabiedrības labā tikusi izteikta jau 38 brīvprātīgajiem, piecām organizācijām, kā arī četrām pašvaldībām, kas veicina brīvprātībai labvēlīgu vidi. Labākos brīvprātīgā darba veicējus vai organizatorus godināšanai Gada brīvprātīgais 2019 varēja izvirzīt ikviens, un kopumā šogad tika saņemti 162 pieteikumi no visas Latvijas, kurus vairākās kārtās pēc tam izvērtēja žūrija. Īpaši aktīvi brīvprātīgie šogad darbojušies sociālā darba, kultūras un sporta jomās. ''Paraugs pārējiem un cerība ikvienam,'' tā viņus pasākumā raksturoja labklājības ministre Ramona Petraviča.
Izpalīdzīgs nemiera gars
''Vieglāk ir dot, nevis ņemt, un es pēc šī principa arī vados,'' saka Gita Zuze no Kandavas novada, kas ir viena no tiem, kuri saņēmuši Gada brīvprātīgais 2019 goda zīmi. Viņa ir bijusī bērnudārza audzinātāja, brīvprātīgajā darbā iesaistās jau desmit gadu un pēdējos no tiem dāvā pašas adītas zeķītes un čībiņas jaundzimušajiem. ''Man dzīvē bija posms, kad ilgstoši slimoju, gulēju Stradiņa slimnīcā un, īsinādama laiku, adīju. Tad arī izdomāju, ka varētu adīt zeķītes bērniņiem Stradiņos, kuri dzimuši priekšlaikus vai kurus vecāki pametuši slimnīcā uzreiz pēc dzimšanas,'' stāsta Gita, kura tagad savus adījumus dāvina arī ikvienam Kandavas novada mazulim.
Palīdzēt bērniem un kļūt par bērnu ārsti savulaik gribējusi Sandra Sprindža. ''Palīdzēt cilvēkiem ir mana sirdslieta,'' viņa saka. Sandra ir Riebiņu novada domes sociālā darbiniece un jau gadiem strādā arī kā brīvprātīgā Latvijas Sarkanā Krusta Preiļu nodaļā. Sandra rūpējas par pārtikas paku un humānās palīdzības izdali trūcīgajiem un maznodrošinātajiem.
Gada brīvprātīgā 2019 goda zīmi saņēmusi arī Latvijas Sarkanā Krusta Viduslatvijas komitejas Kokneses novada nodaļas brīvprātīgā Lība Zukule, kuru pazinēji raksturo kā sabiedrisku un izpalīdzīgu nemiera garu, kas dara pati un liek darīt arī citiem. Viņa jau ilgstoši Bebru pagastā organizē dažādus pasākumus, tajā skaitā ikgadējās pateicības dienas donoriem un brīvprātīgajiem, tāpat uz Ziemassvētkiem gatavo paciņas vientuļajiem pensionāriem, invalīdiem un tiem cilvēkiem, kas dzīvo vieni.
''Ejam ciemos, pārģērbjamies par rūķiem, dziedam un dejojam. Mēs dzīvojam pasaulē, lai cits citam palīdzētu,'' saka Lība un padalās savā dzīves moto: ''Katrā cilvēkā ir viņa spēks un vēl mazliet, un šis ''mazliet'' ir griba.''
Kalkūnes pagasta kultūras, sporta un jauniešu pasākumu brīvprātīgais organizētājs Andrejs Rucko sev līdzi pavelk arī citus. ''Viņš tiešām ir līderis, jo pārējie jaunieši viņu tā uztver. Viņam ir idejas, un viņš māk motivēt jauniešus,'' puisi raksturo Kalkūnes pagasta jaunatnes lietu specāliste Natālija Polovaja. Viņa stāsta, ka Andrejs veic brīvprātīgo darbu bibliotēkā, rīko kultūras pasākumus, bieži piedalās sakopšanas talkās un aktivitāšu īstenošanā Raiņa mājā Berķenelē. Pats puisis piebilst, ka šobrīd kopā ar citiem brīvprātīgajiem arī restaurē treileri, kur nākotnē iecerētas mākslas izstādes un radošās darbnīcas pagasta iedzīvotājiem.
''Manuprāt, brīvprātīgais darbs – tas ir virziens uz priekšu. Tā vienmēr ir attīstība, arī izklaidēšanās, saliedēšanās ar citiem jauniešiem. Man tas ir vaļasprieks, brīvā laika pavadīšana, iespēja attīstīt savas iemaņas un palīdzēt attīstīties citiem,'' saka Andrejs, kurš šobrīd studē Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes 1. kursā.
Grib just, ka dara
Par Gada brīvprātīgo 2019 kļuvusi arī Nora Gavare, kas darbojas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) un biedrībā Creative Minds for Culture. ''Brīvprātīgo darbu es pirmo reizi tā apjomīgāk iepazinu 2014. gadā, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta un bija daudz dažādu programmu, kur brīvprātīgajiem iesaistīties. Izmēģināju jaunas lietas, tieši iesaistoties brīvprātīgo darbā,'' stāsta Nora. Pirms trim gadiem, kad LNMM galvenā ēka K. Valdemāra ielā pēc remonta atkal vēra durvis apmeklētājiem, Nora sāka palīdzēt viņus muzejā uzņemt – LNMM brīvprātīgā darba programmas ietvaros viņa informē cilvēkus par muzejā skatāmajām izstādēm, pieejamajām aktivitātēm, meistarklasēm, radošajām darbnīcām, kā arī palīdz tās organizēt.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 27. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
rūgtā patiesība