Līdz ar Covid-19 visai straujo izplatību radās arī apjausma, ka starptautisko pārvadājumu apjoms gan pa gaisu, gan pa jūrām un okeāniem, gan pa sauszemes ceļiem kļūs mazāks. Ja lidmašīnas neceļas gaisā un kuģi paliek ostās, sarūk arī pieprasījums pēc degvielas, turklāt arī lēnāka rūpniecības jauda pieprasījumu pēc kurināmā resursiem samazina vēl jo vairāk. Tā, piemēram, pagājušajā nedēļā Brent cena atradās ap 28 dolāriem par barelu atzīmes.
Sarūk cenas degvielai
Norises izejvielu, tostarp naftas, tirgos nepaliek bez atsaucēm tautsaimniecībā, un to varam izjust arī Latvijā. Pirmie, kas pamanīja melnā zelta cenas kritumu, ir autobraucēji, kuri redz aizvien patīkamākus skaitļus degvielas uzpildes staciju cenrāžos. Tomēr kopējā ietekme ir daudz plašāka.
''Naftas cenas kritums mūsu ekonomiku ietekmē pozitīvi. Imports kļūst lētāks, uzlabojas tirdzniecības nosacījumi, un mazinās preču tirdzniecības bilances deficīts. Salīdzinājumā ar 2019. gadu naftas cenu krituma rezultātā Latvijas tirdzniecības bilance šogad varētu uzlaboties par 200–250 miljoniem eiro jeb 0,7–0,8% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas nedaudz palīdzēs mīkstināt Covid-19 izraisīto ekonomikas aktivitātes kritumu,'' situāciju vērtē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš un piebilst, ka pēc degvielas cenas krituma vajadzētu samazināties arī siltumenerģijas cenām un no tā iegūs liela daļa iedzīvotāju.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 20. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!