To skaidro ar lielajām investīcijām un zaļās enerģijas pieprasījumu. Tomēr ne visās jūrās iespējams izvietot vēja ģeneratorus un ne visas valstis atbalsta šo atjaunojamās enerģijas veidu, par spīti tam, pēdējos gados aizvien pieaug vēja enerģijas jauda.
Eiropas vēja enerģijas asociācija rēķinājusi, ka gada laikā vēja enerģijas kapacitāte pieaugusi par 50%. Pieaudzis saražotās enerģijas apjoms un asociācijas vadītājs Kristians Kjaers jaunumus paziņojis norādot, ka "vēja enerģijas ieguve jūrās aizvien vairāk piesaista investorus, tai skaitā pensiju fondus, un korporācijas". Tomēr viņš vērtē, ka vairāk vajadzētu izmanto vēja enerģijas dāvātās iespējas Dienvideiropā, kur tas radītu darba vietas, investīcijas, kā arī nodrošināt tik ļoti nepieciešamo izaugsmi.
Latvijas vēja enerģijas asociācijas vadītājs Pauls Barons uzsver - Eiropā 3 gadu laikā vēja enerģijas kapacitāte dubultojas un tā turpinās pieaugt. Interese ir, bet kapacitāte ne vienmēr pilnībā tiek izmantota. Eiropā ir 10 valstis, kas izmanto vēja enerģijas ieguvi jūrā. To iegūst gan Baltijas, gan Ziemeļu jūrā, gan arī Atlantijas okeāna piekrastē. Vēja enerģijas lielvalstis ir Dānija un Lielbritānijā, kas uzstādījusi 80% no visām stacijām.
Šogad vien Lielbritānija uzstādījusi 8, Vācija un Dānija divus bet Beļģija vienu vēja parku. Rēķināts ka jau tagad vēja enerģija nodrošina elektrību ap 4 miljoniem mājsaimniecību Eiropā. Tomēr ne visur var izveidot vēja parkus un iegūt enerģiju, pirms to ieviešanas tiek veikts ieguvumu un zaudējumu izvērtējums.
Vēja enerģijas ieguve nav vienīgais zaļās enerģijas veids. Valstis pašas izvēlas vai izmantos vēja enerģiju, ja ir piekļuve jūrai ar vēju, vai arī saules enerģiju, kas pieejama saulainākās Eiropas vietās. Biomasas izmantošana enerģijas ieguve varētu būt pieņemamākais no zaļās enerģijas veidiem visām Eiropas valstīm."