Pēdējā laikā Dienā daudz esam rakstījuši par ēnu ekonomiku. Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un banku pārstāvji uzsvēruši, ka būtiska loma cīņā ar ēnu ekonomiku ir arī jūsu vadītajam dienestam. Kādi jautājumi ir dienesta uzmanības lokā?
Šā gada jūnijā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam jeb Kontroles dienestam apritēja 18 gadu, esam kļuvuši pilngadīgi. Mēs esam finanšu izlūkošanas dienests un atrodamies prokuratūras pārraudzībā. Mēs neveicam operatīvo darbu – tādu kā, piemēram, izsekošana, noklausīšanās. Mūsu darbības pamats ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums, un tas nozīmē, ka krimināllietas mēs neizmeklējam. Minētais likums nosaka virkni iestāžu, kam ar mums jāsadarbojas, iesniedzot ziņojumus.
Ko tieši ietver jūsu vadītajam dienestam iesniegtie ziņojumi?
Ir divas ziņošanas sistēmas – obligātā un brīvprātīgā. Obligātā sistēma nozīmē to, ka likuma subjektiem jāziņo par tā dēvētajiem neparastajiem darījumiem, par lielajiem darījumiem, kuru apjoms pārsniedz noteiktu summu, kas dažādās nozarēs noteikta atšķirīgā apjomā. Protams, šo slieksni negodprātīgas personas mēģina apiet, darījumus sadalot, bet šāda darījumu sliekšņa apiešana rada aizdomas bankām un rezultātā notiek brīvprātīga ziņošana mums par šādiem aizdomīgajiem darījumiem. Vienā ziņojumā var būt informācija par vienu darījumu, bet var būt informācija arī par vairākiem darījumiem.
Kad saņemam no bankas informāciju par to, ka bankai radušās aizdomas vai nu par konkrētu klientu, vai par darījumu, vai par naudas izcelsmi, tad mēs šo informāciju analizējam. Piemēram, Jānis veicis darījumu par 50 000 eiro. Mēs vispirms noskaidrojam, vai Latvijā tāds Jānis vispār eksistē, vai visi bankā uzrādītie dokumenti ir patiesi un legāli, kā arī pārbaudām, vai 50 000 eiro Jānim vispār legāli varētu būt. Mēs pārbaudām arī, vai darījums ir noformēts pareizi, vai ir veikts pareizi. Pārbaudām arī, vai darījuma veikšana neatbilst kādai populārai tipoloģijai. Tipoloģija šajā gadījumā nozīmē dažādas darījuma veikšanas shēmas un metodes, kā iegūst un legalizē noziedzīgo naudu.
Ja atklājas, ka, iespējams, varētu būt noticis noziedzīgs nodarījums, mēs sagatavojam ziņojumu policijai. Kriminālprocess nosaka, ka Finanšu policijai jāizmeklē izvairīšanās no nodokļu nomaksas, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei – krāpšanas un dažādi līdzīga veida noziegumi, par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) jau skaidrs, ar ko šis birojs nodarbojas. Pērn kopumā esam aizsūtījuši 340 materiālu. No tiem 65 materiālus esam nosūtījuši Finanšu policijas pārvaldei, tie tātad ir materiāli, kas saistīti ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas. 273 materiāli nosūtīti Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei. Pērn salīdzinoši vismazāk materiālu nosūtīts uz KNAB. Līdz šā gada jūnija vidum, saņemot mūsu sūtītos materiālus, policija 211 gadījumos uzsākusi jaunus kriminālprocesus, savukārt 57 gadījumos jau kriminālprocess bijis, bet mēs, iesniedzot materiālus, esam devuši jaunu informāciju.
Spriežot pēc minētajiem datiem, biežāk radušās aizdomas nevis par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, bet par dažādiem krāpnieciskajiem darījumiem?
Jā, skaitliski tas tā ir. Te jāpiemin mūsu prioritātes. Jau 2005. gadā tika izveidota Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas padome, kuru vada Ministru prezidents. Vēlāk padomi pārdēvēja, un patlaban aktuālais nosaukums ir Finanšu sektora attīstības padome. Šī padome Kontroles dienestam noteica vairākas prioritātes. Viena svarīga prioritāte ir līdzekļu "iesaldēšana". Ja mēs redzam, ka izkrāpti naudas līdzekļi, un konstatējam, pie kā šie līdzekļi atrodas, mēs tos varam "iesaldēt" uz 45 dienām un nosūtīt policijai materiālus, lai policijai būtu laiks savākt pierādījumus un tiesnešiem būtu laiks, kurā uzlikt arestu. Piemēram, šogad esam izdevuši 125 rīkojumus par naudas "iesaldēšanu". Svarīga ir arī "iesaldētā" naudas summa, piemēram, 2014. gadā «iesaldēti» aptuveni 79 miljoni eiro, pērn "iesaldējām" aptuveni 21,6 miljonus eiro.
Vēl viena svarīga mūsu prioritāte ir tādu materiālu sagatavošana, kas saistās ar lielu darījumu shēmām. To, kas ir liela darījuma shēma, Finanšu sektora attīstības padome nenoteica, to mūsu dienests izlemj pēc saviem ieskatiem. Ja shēmā ir 20 un vairāk dalībnieku, kas saņem naudu un nosūta naudu, tad to varētu saukt par lielu shēmu. Protams, svarīga ir arī naudas summa – shēmā var būt daudz dalībnieku, bet naudas summa – niecīga, tāpēc mēs paši pielikām klāt miljona jēdzienu – ja shēmā vai nu «iegāja» miljons eiro, vai no darījumiem «tālāk devās» miljons eiro, tad varam teikt, ka tā ir miljonu vērta shēma. Attiecīgi – var būt 15 darījuma dalībnieku, bet finansiālais shēmas apjoms var būt miljons un vairāk eiro, un šādai shēmai mēs pievēršam uzmanību. Jāpiebilst, ka ļoti aktīva mums ir sadarbība ar ārvalstu kolēģiem gan pieprasot informāciju no ārvalstīm, gan sniedzot atbildes uz mūsu dienestam līdzīgu ārvalstu dienestu pieprasījumiem.
Runājot par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kādi nodokļi biežāk netiek samaksāti?
Visbiežāk notiek izvairīšanās no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas. Uzņēmumi, kuri grib izvairīties no PVN nomaksas, VID visu deklarē, naudu pārskaita uz dažādām starpniekfirmām, šī nauda pēc tam Latvijā vai ārvalstīs tiek izņemta skaidrā naudā un atgriežas atkal pie uzņēmuma. PVN maksāšanas pienākums ir starpniekfirmām, šīm firmām teorētiski rodas lieli parādi un faktiski naudas nemaz nav.
Kāds ir negodīgo uzņēmēju galvenais mērķis, apejot PVN maksājumus?
Iegūt skaidru naudu. Šī nauda, kas iegūta, izvairoties no PVN nomaksas, tiek izmantota, lai maksātu aplokšņu algas, lai algotu strādājošos, kuri tiek nodarbināti vispār bez darba līguma, turklāt naudu izmanto arī uzņēmuma īpašnieki paši saviem tēriņiem, kā arī pērk nekustamos īpašumus vai arī aizdod naudu paši savam uzņēmumam. Ir uzņēmumi, kuriem peļņas pēdējos gados nav bijis, un, pat ja peļņa bijusi, dividendes netiek maksātas, bet uzņēmuma īpašniekam pēkšņi uzrodas liela naudas summa, pat simtiem tūkstoši eiro, un īpašnieks šo naudas summu aizdod savam uzņēmumam. Patiesībā aizdotā nauda ir paša uzņēmuma nauda. Jāteic gan, ka PVN nemaksāšana patlaban nav tā biežāk sastopamā tipoloģija.
Kura tad ir izplatītāka tipoloģija par PVN shēmām?
Tā dēvētās makšķerēšanas jeb phishing lietas (nosaukums radies no noziedzīgās darbības – e-vidē lietotu paroļu zādzības apzīmējuma angļu valodas vārdu password harvesting savdabīga saīsinājuma - phishing (ko izrunā kā fishing) vai tā latviskojuma – makšķerēšana). "Makšķerēšanas" procesā personas, kas ārvalstīs nelikumīgi ieguvušas banku klientu datus, komunikācijā ar bankām uzdodas par bankas klientiem, iekļūst internetbankas sistēmā, no konta nozog naudu un visu internetbankā no konta nozagto naudu vai arī naudas daļu atsūta uz Latviju. Mūsu valstī nauda tiek vai nu pārskaitīta uz citām valstīm, vai arī izņemta skaidrā naudā. Tā dēvētās makšķerēšanas gadījumi masveidā parādījās 2010. gadā. Summas, kas tiek nelikumīgi iegūtas no kontiem, ir ļoti dažādas – daži tūkstoši eiro, daži desmiti tūkstošu eiro, var būt arī miljoni eiro. Lielākais no bankas konta nozagtās naudas apjoms bijis 20 miljoni eiro.
Principā jebkurā pasaules valstī bankai būtu jāpamana hakeru ielaušanās bankas sistēmā.
Bankas arī pamana. Arī bankas klients, tiklīdz ierauga, ka no viņa konta veikts maksājums, ko viņš pats nav veicis, vēršas ar sūdzību bankā.
Tātad bankas datu aizsardzības sistēmā bijušas nepilnības?
Gadījumi ir dažādi. Var būt arī tā, ka ar bankas datu aizsardzības sistēmu viss ir kārtībā, bet problēma ir paša cietušā bankas klienta neuzmanība.
Tie konti, no kuriem nauda tiek zagta, parasti ir fizisko vai juridisko personu konti?
Gan fizisko personu, gan juridisko personu konti. Senāk dominēja fizisko personu konti, patlaban rodas iespaids, ka biežāk figurē zādzības no juridisko personu kontiem. Jāņem arī vērā, ka tieši no juridisko personu kontiem tiek zagtas lielākās "makšķerēšanas" gadījumos figurējošās summas – simtiem tūkstoši eiro, miljoni eiro, jo tik lielu summu fizisko personu kontos parasti nemaz nav.
Runājot par naudas ieguvi no fizisko personu kontiem, jāteic, ka ir fizisko personu kategorija, un arī Latvijā tāda ir, kas atver kontu un brīvprātīgi informāciju atdod, precīzāk, pārdod krāpniekiem. Turklāt ir arī lētticīgi cilvēki, kuri, saņemot e-pasta vēstuli it kā bankas vārdā ar lūgumu paziņot dažādus datus, visu prasīto informāciju sniedz. Vēl viens variants, kā no fiziskajām personām iegūst bankas datus, saistīts ar to, ka bankomātos noziedznieki ievada dažādas palīgierīces. Bankas klientam nezinot, tiek nolasīta informācija no bankas kartes un tiek nofilmēts tas, kādus taustiņus klients piespiež. Bankas ar to cīnās, bet šāda problēma ir daudzviet pasaulē.
Savukārt no juridiskajām personām informācija par bankas datiem nelikumīgi tiek iegūta, piemēram, tā – ir uzņēmums, kam ārvalstīs ir sadarbības partneri, kas piegādā preces vai sniedz pakalpojumus. Krāpnieki ar uzņēmumu sazinās it kā ārvalstu sadarbības partnera vārdā un piesūta nepareizus rekvizītus, sakot, ka nomainījuši banku un līdz ar to bankas rekvizītus. Vēlāk, protams, notikušais atklājas, jo īstie sadarbības partneri jautā, kad saņems samaksu, bet pa to laiku nauda ir krāpnieku rīcībā. Vēl viena nelikumīgas informācijas iegūšanas metode no juridiskajām personām saistīta ar praksi, kas ir populāra Francijā, – kompānijas vadītājs savam grāmatvedim sistemātiski un regulāri norādes par naudas pārskaitīšanu dod ar dažādu elektronisko ierīču palīdzību – sūtot gan īsziņas, gan e-pastus. Šajā sarakstē iekļūst hakeri un dod norādījumus grāmatvedim it kā firmas vadītāja vārdā. Vēlāk, protams, uzņēmuma vadītājs ar grāmatvedi sarunā atklāj, ka norādījumi par attiecīgajiem pārskaitījumiem vispār nav doti, bet līdz tam nauda jau pie krāpniekiem nonākusi.
Ja konstatēta krāpniecība, ikvienam, no kura konta izkrāpta nauda, protams, svarīgi pēc iespējas ātrāk informēt banku, lai banka varētu sākt rīkoties. Ja naudas zādzība internetbankā notikusi no ārvalstu bankas konta un nozagtā nauda pārskaitīta uz kontu kādā Latvijas bankā, tad, ja vien nauda vēl ir mūsu valstī strādājošās bankas kontā, banka naudu "iesaldē".
Šogad mēs esam izdevuši 125 rīkojumus par līdzekļu "iesaldēšanu" un kopumā "iesaldēti" 10,99 miljoni eiro. Saistībā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas "iesaldēti" aptuveni 917 000 eiro, tā ir nodokļos nenomaksātā nauda, kuru mūsu dienests notvēris un iesaldējis, šo naudu varētu konfiscēt par labu Latvijas valsts budžetam. Pārējā "iesaldētā" nauda – tātad aptuveni desmit miljoni eiro – "iesaldēta" tā dēvētās makšķerēšanas lietās, un šo naudu tiesas konfiscēs par labu cietušajiem, kuri visbiežāk ir citu valstu iedzīvotāji.
Kuru valstu pārstāvji parasti ir cietušie "makšķerēšanas" lietās?
Populārākās valstis, ja tā var teikt, ir Vācija un Francija. Figurē arī Zviedrija, Kanāda, Itālija. Arī tepat Latvijā uz vietas norit "makšķerēšanas" lietas – notiek naudas zādzības no banku kontiem, ne tikai naudas izņemšana. Saistībā ar naudas izņemšanu pirms dažiem gadiem nepatīkama tendence bija tā, ka mūsu valsts jaunieši savas lētticības, vēlmes viegli nopelnīt un juridisko zināšanu trūkuma dēļ kļuva par tā dēvētajiem naudas mūļiem, un bija vērojams, ka viens jaunietis vervēja nākamo, sakot: "Atver kontu, tev ieskaitīs naudu, izņemsi naudu un pats arī varēsi kaut ko nopelnīt." Jaunieši, šādā darījumā iesaistoties, nepadomāja, ka nopelna ne tikai, teiksim 50 eiro, bet arī kriminālprocesu, kas var atstāt sekas uz visu atlikušo dzīvi.
Kā vērtējat banku aktivitāti sadarbībā ar jūsu vadīto dienestu? Banku pārstāvji Dienai teikuši, ka iesniedz Kontroles dienestam ļoti daudz informācijas.
Ja mēs skatāmies uz ziņojumu skaitu, tad 2015. gadā 61% ziņojumu nāk no bankām, iepriekšējos gados no banku sektora nācis vēl lielāks ziņojumu skaits – pat 70–80% –, bet tas ne Eiropas, ne pasaules mērogā nav nekas īpašs, jo dzīve tagad tā iekārtota, ka finansiālā norēķināšanās pārsvarā notiek ar banku starpniecību un līdz ar to lielākā daļa informācijas par naudas plūsmām ir tieši banku rīcībā.
Ja runājam par ziņojumos ietvertās informācijas efektivitāti, lauvas tiesa visu naudas "iesaldēšanas" gadījumu saistīti ar banku sektoru un notikuši pēc bankas iniciatīvas. Jāteic, ka bankas ļoti precīzi un akurāti izpilda likuma prasības. Te jāpiebilst, ka mums, protams, ir ļoti svarīgi, lai mums ziņo par reāliem noziedzīgajiem nodarījumiem. Milzīgs ziņojumu skaits nav pašmērķis. Mēs gribam saņemt ziņojumus, par kuriem ticamība, ka noticis noziedzīgs nodarījums, ir pēc iespējas lielāka. Pērn mums paziņoja par aptuveni 33 tūkstošiem darījumu. Policijai esam atdevuši ziņas par nedaudz vairāk nekā četrarpus tūkstošiem darījumu. Tie ir darījumi, par kuriem iegūts apstiprinājums, ka ir noticis noziegums, ne tikai pastāv aizdomas, ka, iespējams, varbūt varētu būt noticis noziegums. Informācija par šiem vairāk nekā četrarpus tūkstošiem darījumu 73% gadījumu nāca tieši no bankām. Tātad bankas pamatoti apgalvo, ka iesniedz Kontroles dienestam lielu informācijas apjomu. Tomēr, kā jau minēju, mēs vēlētos samazināt ziņojumu kopējo skaitu un palielināt to ziņojumu skaitu, ko sniedzam policijai, lai tā informācijas daļa, kas vienkārši paliek mūsu arhīvā, samazinātos. Efektivitāte arī ir mūsu prioritāte, mēs domājam par to, ko varētu darīt, lai strādātu efektīvāk.
Jāteic, ir bijušas situācijas, kad ziņojumus Kontroles dienestam sniedz nevis banka, bet gan banku uzraugs FKTK, norādot, ka, no FKTK pozīcijām raugoties, par kādas bankas klientu vai darījumu radušās aizdomas, savukārt pašai bankai gan iepriekš nekādas aizdomas nav radušās, tomēr procentuāli šādu gadījumu nav daudz.
Latvijas Komercbanku asociācijas, kā arī FKTK vadības pārstāvji nesen Dienai uzsvēra, ka pilnīgi visām bankām, kuras strādā Latvijā, nopietnāk jāīsteno princips – zini savu klientu. Piekrītat?
Tas ir ļoti sens princips. Var teikt, ka tas ir banku darbības pamatprincips. Bankai savs klients jāpazīst ne tikai kā cilvēks vai kā juridiskā persona, bet arī jāzina sava klienta bizness, jāzina sava klienta finanšu līdzekļu izcelsme un izlietojums, jo līdzekļu izcelsme var būt legāla, bet izmantot šos līdzekļus var, piemēram, korupcijai. Turklāt bankai jāpazīst ne tikai pašai savi klienti, bet jāzina arī, kādi ir bankas klienta sadarbības partneri un viņa darījumi.