Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka lielo, no valsts izvesto preču grupu vidū aprīlī vislielāko kritumu – par 44,4% – piedzīvojis minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti. Kopumā valsts ārējās tirdzniecības apjoms aprīlī, kas bija pirmais īstenais Covid-19 krīzes mēnesis, salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn ir sarucis par 21,4% līdz 1,92 miljardiem eiro.
Straujāk krities imports, sarūkot par 27,4%, savukārt eksporta kritums gada izteiksmē bijis uz pusi lēnāks, sasniedzot 13,9%. Tā faktiski ir gandrīz vienīgā labā ziņa, jo norāda uz ārējās tirdzniecības deficīta samazināšanos. Rūpīgāk meklējot, var atrast vēl pa kādai labai ziņai, taču kopējā aina vienalga ir visai bēdīga.
Palīdz būvnieki
No lielajām preču grupām kāpums gada izteiksmē ir fiksēts vien dzelzs un tērauda izstrādājumu eksportam, kas atskaites periodā ir audzis par 7,1%. Iespējams, tas varētu būt saistīts ar pieprasījumu, ko rada būvniecības nozare ārvalstīs, kas ekonomikas stiprināšanai tiek aktivizēta ar dažādām tiešām un netiešām kvantitatīvām metodēm. To, ka ārvalstu būvniecība "kustina" Latvijas rūpniecību, lielā mērā apliecina cementa eksporta dati. Statistikas datubāzēs ir atrodama informācija, ka pērn aprīlī cements no Latvijas tika eksportēts 3,87 miljonu eiro vērtībā, bet šogad jau par 6,36 miljoniem eiro. Arī fiziskās vienībās (tonnās) apjoms uzrāda pieaugumu no 75,6 tūkstošiem tonnu pērn līdz nepilnam 117,1 tūkstotim tonnu šogad.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 15. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
buks
opa