Iesaka ieguldīt, taču pakāpeniski

Krietni atpaliekam

Neraugoties uz to, ka finanšu tirgū ir plaši pieejamas iespējas, Latvijā lielākais vairums līdzekļu nonāk banku depozītos, kuru atdeve patlaban ir minimāla vai nekāda. Vienīgais šāda uzkrājuma pluss šobrīd ir ekonomikas ieslīgšana deflācijā, tas nozīmē, ka tradicionālais noguldījums bankā vairs neliek naudai zaudēt pirktspēju, kā tas varēja būt, piemēram, pirms pusgada. 

Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš, atsaucoties uz Eurostat datiem, stāsta, ka no kopējā ieguldījumu apjoma tikai 6,7% tiek ieguldīti finanšu tirgus instrumentos – akcijās, obligācijās vai ieguldījumu fondos. Šajā ziņā mēs atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas, bet vēl vairāk no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja. Baltijas valstīs kopumā finanšu tirgū tiek ieguldīti 8,5%, bet ES valstīs kopumā šis rādītājs sasniedz 49%. Arī kopējais vērtspapīru tirgus apjoms mums ir mazs. Luminor finanšu speciālists zina teikt, ka Rīgas biržas kapitalizācija sasniedz vien apmēram 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr Igaunijā tirgus kapitalizācija sasniedz 10%, ES – vidēji ap 60%, bet Dānijā šis skaitlis pārsniedz pat 100% no IKP. 

Krūmiņš kā vienu no iemesliem mazajai interesei par ieguldījumiem vērtspapīros min samērā īso laiku, kas Latvijas iedzīvotājiem bijis, lai akumulētu brīvos līdzekļus. Tāpat eksperts norāda, ka mūsu mājsaimniecībām vispār ir zems turīguma līmenis, līdz ar to atšķirībā no bagātajām Rietumeiropas valstīm ir maz līdzekļu, ko ieguldīt. Līdz ar to Baltijā mājsaimniecības iegulda apmēram piecas reizes mazāk līdzekļu nekā vidēji ES. Vēl viens iemesls, kādēļ salīdzinoši maz naudas tiek ieguldīts, tiek minēta skepse, proti, ieguldot nav garantēta finanšu atdeve. Jautājums par finanšu atdevi ļoti būtisks ir brīžos, kad tirgos valda neskaidrība, kā tas ir patlaban. Eksperti rosina būt piesardzīgiem un investīcijas veikt pakāpeniski, nemēģinot "noķert" kādu noteiktu tirgus punktu.