Sapņu darbs piramīdā
Darba devēju šajos sludinājumos nemin tāpēc, ka teju vienmēr šie sludinājumi ir ''piramīdas'' vai t. s. tīkla mārketings (starptautiski lietotais termins angļu valodā – multi level marketing jeb MLM). Piedāvātais darbs patiesībā ir tikai aicinājums reģistrēties organizācijā ar ''darba sludinājuma'' autora referenci jeb, kā to mēdz formulēt, ''reģistrēties referāli''. Tālākais ''darbs'' pēc tam ir izplatīt preces (visbiežāk skaistumkopšanas piederumus vai uztura bagātinātājus) vai arī meklēt citus shēmas dalībniekus un potenciālos investorus.
Lai motivētu katru jauno dalībnieku shēmā iesaistīt draugus, paziņas, pat nejauši uzrunātus cilvēkus sociālajos tīklos un 20 gadu neredzētos klasesbiedrus, tiek solīti dažādi bonusi, lielāka potenciālā peļņa un citi labumi.
Nereti, lai kļūtu par pilntiesīgu MLM dalībnieku, jāpiesaista, piemēram, četri citi dalībnieki, un, kamēr neesi to izdarījis, nekādu atdevi no shēmas nevari gaidīt. Šādi noteikumi nozīmē, ka jau astotajā ''piramīdas'' līmenī organizācijā ir 65 tūkstoši dalībnieku, savukārt ar piecpadsmit līmeņiem būtu iespējams ietvert jau miljardu cilvēku. Nevienam nav liegts organizācijā mēģināt iesaistīt kaut vai lielu daļu Latvijas vai visas Eiropas un vēl citu kontinentu iedzīvotāju. To, šķiet, daļa dalībnieku arī nereti cenšas panākt, izmantojot sociālo tīklu vides pavērtās iespējas.
Lai gan pastāv dažādi shēmu un ''piramīdu'' modeļi, visbūtiskākais iedalījums novērojams starp reālu uzņēmējdarbību un t. s. sapņu tirgotājiem. Pirmā grupa – tās ir kompānijas, kas ražo produktus vai piedāvā pakalpojumus, ''piramīdas'' ietvaru izmantojot, lai savu produktu un informāciju par to nogādātu pēc iespējas plašākā reģionā. Savukārt otrā grupa neražo neko, bet sola drīzumā sākt kāda īpaši inovatīva, pasaules līmeņa produkta vai pakalpojuma ražošanu.
''Sapņu tirgotāju'' galvenais mērķis ir pēc iespējas ilgāk un ar lielāku vērienu imitēt sekmīgu darbību. Jo ilgāk šādu darbību imitē, jo vairāk naudas kāds nopelna. Kamēr pati organizācija nav pasludināta par krāpniecisku vai bankrotējušu, tajā iesaistītie dalībnieki cer, ka ''tūlīt viss sāksies''. Katrs shēmas dalībnieks cenšas piesaistīt citus un audzēt savu potenciālo peļņu. To nereti dara pat pēc tam, kad pats dalībnieks sapratis, ka nekāda uzņēmējdarbība nesekos, taču, solot citiem zelta kalnus, cer tikai atgūt paša ieguldīto naudu. ''Sapņu tirgotāju'' shēmās parasti ir noteikta liela dalības maksa vai pat ikmēneša biedra nauda.
Lai paātrinātu shēmas izplatību, parasti par katra jauna dalībnieka reģistrāciju piedāvā 10–33% no jaunā dalībnieka dalības maksas.
Tā, piemēram, ja noteikta 25% komisija par jauna dalībnieka reģistrāciju, tad ar dalības maksu 1000 eiro un piesaistot četrus dalībniekus pats esi shēmā par brīvu. Tas gan neatsver faktu, ka šādā veidā 1000 eiro vietā shēma pati ''nopelna'' 3000 eiro.
Vairums fizisku produktu ražotāju savas shēmas necentrē ap dalības maksu, bet ar potenciālo ''burkānu'' jeb potenciālo peļņu par katra klienta un savas komandas ietirgoto un nopelnīto. Tas, ka dalība ir par brīvu, kopā ar jau minētajiem atslēgas vārdiem par lielo potenciālo peļņu, iespēju strādāt brīvajā laikā un no mājām izklausās vilinoši, it īpaši cilvēkiem, kuriem nav pastāvīga darba vai arī pilna laika darbā viņi nevar strādāt citu pienākumu dēļ (piemēram, ir studenti vai pavisam mazu bērnu vecāki). Covid-19 pandēmijas laikā ''piramīdu'' shēmām parādījusies vēl kāda potenciālā mērķauditorija – dīkstāvē esošie cilvēki, kurus aicina strādāt, mudinot kompensēt samazinātos ienākumus un izmantot brīvo laiku lietderīgi.
To, ka interese par šāda veida darbiem ir liela, var uzreiz pamanīt, jo pie katra šāda ieraksta sociālajos tīklos cilvēki atstāj komentārus, prasot papildu informāciju vai vienkārši paužot interesi.
Parasti sludinājuma autors tad katram privāti nosūta informāciju par to, kā kur reģistrēties un ar ko sazināties, ja rodas jautājumi.
Lai gan šādas shēmas pašas par sevi vismaz Latvijā ir likumīgas, parasti tās funkcionē visai diskutablā uzņēmējdarbības zonā. Respektīvi, valsts iestādes, tostarp gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, aicina būt īpaši uzmanīgiem un jebkādu aizdomu gadījumā labāk neiesaistīties šādās shēmās.
Galvenais drauds slēpjas tajā, ka cilvēki iegulda savu laiku un naudu (parasti bez jebkādiem līgumiem, nereti arī paši izturoties pavirši un pat līdz galam neizlasot reģistrācijas noteikumus) ar cerību iegūt peļņu. Taču vairumam nekāda peļņa no šīm darbībām nerodas. Tieši otrādi – tiek zaudēts laiks un nereti arī nauda, kad, piemēram, cerot uz potenciālo peļņu, tiek iegādāta kaste ar produktiem, ko pēc tam nevienam nevajag. Turklāt parasti arī pasliktinās attiecības ar līdzcilvēkiem, kuriem apnīk jau kārtējo reizi klausīties par ''iespēju, kas mainīs dzīvi''.
Populārākie zīmoli
Latvijā bieži dzirdēts par tādiem zīmoliem kā, piemēram, Amway, Greenway, Herbalife, Essens, Oriflame, Avon un Tupperware. Visas šīs kompānijas ietilpst tajā grupā, kas ražo produktus, bet tīkla mārketingu izmanto, lai izplatītu produktus. Jo agresīvāks mārketings, jo lielāka potenciālā peļņa kompānijai, neraugoties uz to, ka līdz pat pusei no darījuma summas nonāk dažāda līmeņa ''piramīdas'' dalībnieku kontos. Pārsvarā ceturtā daļa no katras pārdotās preces cenas paliek cilvēkam, kas preci pārdeva klientam (tam, kas par to samaksāja), bet pārējie 75% sadalās visos ''piramīdas'' līmeņos uz augšu.
Shēmu uzbūve nozīmē to, ka vislielākā potenciālā peļņa ir tiem, kas shēmā reģistrējušies agrāk un tādējādi savu tīklu izveidojuši plašāk. Tā arī ir vienīgā iespēja nodrošināt solītos ienākumus.
Jāpiebilst, ka otrajā grupā jeb ''sapņu tirgotāju'' grupā dzirdamākā aktīvā ''piramīdas'' shēma pašlaik ir Skyway. Baltkrievijā reģistrētā kompānija (ar birojiem arī daudzviet citur) jau aptuveni 20 gadu sola izveidot jaunu un inovatīvu pasaules līmeņa pārvietošanās sistēmu. Turklāt projekts visiem saviem investoriem teju vai garantē milzīgu peļņu. Skyway pat izbūvējusi vairākus prototipus, saviem lielākajiem investoriem regulāri atrādot projekta potenciālu.
Tomēr kompānija jau vairāk nekā 17 dažādās valstīs ieguvusi visai diskutablu slavu un tās darbība pat daudzviet ir aizliegta. Tas gan netraucē Skyway turpināt aktīvu mārketingu sociālajos tīklos, un arī Latvijā regulāri var dzirdēt ieguldītāju slavas dziesmas par šo projektu. Tas gan, visticamāk, tiek darīts ar jau minēto cerību atgūt kaut ko no sava ieguldītā un vēl muļķīgāko cerību, ka vienīgais, kas projektu šķir no tā īstenošanas un potenciālās 1000% peļņas, ir vēl pāris investoru.
Kāpēc turēties pa gabalu?
Lai gan cerība iegūt pasīvos ienākumus var būt labs motivators, kā jau minēts – pat reālos uzņēmumos, kas balstīti uz ''piramīdas'' modeli, pasīvos ienākumus parasti var iegūt tikai pirmajos līmeņos reģistrētie. Pārējie būtībā cīnās par iespēju draugiem un paziņām pārdot divus eiro vērtu šampūnu par cenu desmit eiro, cerot par šo darījumu nopelnīt 2,50 eiro. Tas, protams, arī ir peļņas avots, taču to reklamēt kā ''darbu ar labām peļņas iespējām'' ir maldinoši.
Tomēr vēl drūmāka nākotne izskatās tiem, kas investē tādā finanšu ''piramīdā'', kura pat neplāno neko ražot. Te ieguldīto naudu var pilnībā pazaudēt, paliekot pat bez šampūnu kastes, kas iegulst plauktā mājās.
Jāņem arī vērā, ka neviena no uzraugošajām institūcijām niansēti nekontrolē šādas organizācijas līdz pat tam brīdim, kad tāda jau saistās ar nepārprotamu krāpniecību. Tādējādi ''piramīdas'' dalībnieks nekādā veidā nav aizsargāts ar valsts institūciju garantētu aizsardzību. Neviens nav atbildīgs par cilvēku zaudēto naudu, neviens negarantē, ka šos līdzekļus varētu atgūt. Turklāt ikviens, kurš iesaistās ''piramīdā'' kā tās dalībnieks, sekmē citu cilvēku finansiālos riskus.