Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka šāgada trešajā ceturksnī mazumtirdzniecības apjoms nav sasniedzis iepriekšējā ceturkšņa līmeni, bet gan turpinājis sarukt (mīnus 1,1% pēc sezonāli koriģētiem datiem), turklāt gada kritums sasniedzis 2,9% (pēc kalendāri koriģētajiem datiem).
Tomēr piesardzīgums un cenu ietekme varētu nebūt vienīgie mazumtirdzniecību bremzējošie faktori. Savā ziņā preču pārdošanas stagnēšanu var skaidrot ar patērētāju pakāpenisku atgriešanos pie tādiem iepirkšanās paradumiem, kādi sabiedrībai bija raksturīgi vēl pirms Covid-19 pandēmijas, respektīvi, ar tēriņiem par pakalpojumiem, ne tikai par precēm.
Jāatceras, ka pandēmijas laikā bija izveidojusies spēcīga patēriņa nobīde par labu preču iegādei, jo daļa pakalpojumu, piemēram, kultūras, izklaides un sporta pasākumi, kā arī ceļojumi, nebija pieejami. Tikmēr bija, piemēram, iespējams attālināti iegādāties daudzas preces, turklāt bija nepieciešams sarūpēt attālinātam darbam vajadzīgo aprīkojumu un veikt sava mājokļa labiekārtošanu. Tādējādi pandēmijas gados preču patēriņš kopumā saglabājās noturīgākā līmenī, cieta mazāk un atjaunojās straujāk nekā pakalpojumu patēriņš.
Pandēmijas laikā un arī neilgi pēc tam (izmantojot pandēmijas laika uzkrājumus) veiktie mājokļa uzlabojumi un pēdējā laikā gausā nekustamā īpašuma tirgus attīstība varētu būt skaidrojums mājokļa preču mazumtirdzniecības stagnēšanai.
Tomēr, neraugoties uz pēdējos ceturkšņos nestabilo un pat pavājo dinamiku tādās grupās kā mājokļa labiekārtošanas preču mazumtirdzniecība, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mazumtirdzniecība, apgrozījums salīdzināmās cenās arvien ir būtiski augstāks nekā vidēji 2019. gadā, un uzkrātais pieaugums būtiski pārsniedz mazumtirdzniecības kopējo līmeni.
Līdz 2023. gada otrajam ceturksnim pakalpojumu patēriņa apjoms Latvijā vēl nebija atgriezies tādā līmenī, kāds tas bija pirms pandēmijas, un arī pakalpojumu patēriņa īpatsvars kopējā patēriņa struktūrā saglabājās mazāks. To rāda statistikas biroja Eurostat dati par privātā patēriņa sadalījumu pakalpojumos un dažāda lietošanas ilguma preču kategorijās. Vēlme atjaunot senāk ierasto pakalpojumu patēriņa apjomu, kas ietver gan atpūtas un kultūras pasākumus, gan ceļojumus, var ne vien vēl kādu laiku ierobežot preču patēriņa kāpumu un tātad arī mazumtirdzniecības izaugsmi, bet arī turpināt izdarīt spiedienu uz atsevišķām pamatinflāciju veidojošo komponentu cenām.