Tāpat kā Rīgas brīvostas nolikumā, valdība noteica, ka arī Ventspils ostas pārraudzība tiks īstenota ar satiksmes ministra starpniecību, ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta un sakaru nozarēs, kā arī ostu darbības specifiku.
Tāpat tika precizēta Ventspils un Rīgas brīvostas valdes amatpersonu iecelšanas kārtība, nosakot, ka valdes locekļu iecelšana un atcelšana no valdes locekļu amata notiek saskaņā ar attiecīgu Ministru kabineta rīkojumu vai Ventspils pilsētas domes vai attiecīgi Rīgas pilsētas domes lēmumu.
Ņemot vērā Satiksmes ministrijas (SM) darba grupas izstrādātos priekšlikumus ostu darbības pārraudzības modeļa efektivitātes uzlabošanai un pārvaldes neatkarības un profesionalitātes stiprināšanai, noteikumu projekti ir papildināti ar regulējumu, kas skar ostu pārvalžu atklātību, valdes lēmumu, gada pārskatu publicēšanu, komersantu tiesības prezentēt savu viedokli valdes sēdē pirms tā iesniegtā jautājuma izskatīšanas, kā arī nepieciešamību apstiprināt ostas mārketinga stratēģiju tuvākajiem trīs gadiem.
Īss valdes pieņemto lēmumu izklāsts gan publisko tiesību jomā, gan privāto tiesību jomā publicējams brīvostu mājaslapās tādā apmērā, ciktāl tas nav pretrunā ar Informācijas atklātības likumu.
Papildus noteikumu projektā ir iekļauta norma, ka Satiksmes ministrija organizē Ministru kabineta izvirzīto pārstāvju viedokļu saskaņošanu pirms valdes sēdes par valdes sēdē izskatāmajiem jautājumiem. Normas mērķis ir noskaidrot Ministru kabineta izvirzīto valdes locekļu viedokļus, un saskaņošanas procesam ir rekomendējošs raksturs.
Noteikumu projekts turpmāk neparedzēs, ka neatliekamu jautājumu izlemšanai brīvostas valdes sēde var tikt noturēta neklātienē, ņemot vērā Likuma par ostām nosacījumu, kurš paredz, ka Rīgas ostas valde un Ventspils ostas valde ir lemttiesīgas, ja to sēdēs piedalās ne mazāk kā seši valdes locekļi, un lēmumu pieņem, ja par to nobalso ne mazāk kā pieci valdes locekļi.
No noteikumu projekta tiek svītrots punkts, kurš paredz, ka par brīvostas valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu ar brīvostas valdes locekli tiek slēgts līgums. Minētajam līgumam nav juridiskas slodzes, un tajā ir pārrakstīts ārējos normatīvos aktos noteiktais.
Pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma nolemts Ventspils brīvostai samazināt saimniecisko darījumu limitu, līdz kuram var rīkoties pārvaldnieks bez valdes lēmuma. Proti, iepriekš tas bija 70 000 latu, taču valdība nolēma samazināt limitu līdz Rīgas brīvostas līmenim - 50 000 latu.
Ostu padome iepriekš atbalstīja vienotu izmaiņu veikšanu Rīgas un Ventspils brīvostu nolikumos.
Atbalstu guva arī priekšlikums aicināt Saeimu neveikt grozījumus Likumā par ostām, kamēr nav saņemti Eiropas Savienības direktīvu priekšlikumi. SM pārstāvis Andris Maldups skaidroja, ka atbalstītās izmaiņas ar šo likumu nav saistītas. Viņš arī žurnālistiem prognozēja, ka šogad direktīvu priekšlikumi diez vai tiks izstrādāti, jo paredzamas diskusijas par virkni jautājumu.
Jau ziņots, ka valdības rīcības plānā noteikts uzdevums SM līdz 1.jūnijam sagatavot izvērtējumu par esošā ostu darbības pārraudzības modeļa efektivitāti un priekšlikumus efektivitātes uzlabošanai, pārvaldes neatkarības un profesionalitātes stiprināšanai.
Darba grupā SM kopīgi ar nozares uzņēmumu asociācijām izanalizējusi šos jautājumus un sagatavojusi priekšlikumus.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju neapmierina SM starpziņojums par esošā ostu pārraudzības un pārvaldības modeļa efektivitāti, tāpēc ir nolemts lūgt ostu darbības izvērtēšanā piesaistīt starptautiskos ekspertus, konkrēti - Pasaules Banku.