Kādi ir galvenie iemesli tam, ka privātpersonu nodokļu maksājumos tiek konstatētas problēmas?
Būtisks iemesls ir privātpersonas nezināšana nodokļu jautājumos. Klasisks nezināšanas piemērs saistīts ar kapitāla pieauguma nodokli – ja tiek pārdots kāds nekustamais īpašums, jāskatās, vai šis darījums ir vai nav apliekams ar nodokli. Te gan jāuzteic Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prevencija, jo VID vispirms atsūta brīdinājumu, informē, atgādina, un tikai tad seko citi pasākumi. Tomēr bieži ir gadījumi, kad personas deklarētajā adresē VID sūtījums nav adresātu sasniedzis, un cilvēks nezina, ka VID viņam sūtījis informāciju. Tiek nokavēti termiņi, sākas audits, kas noved pie uzrēķina, un tad ir nepatīkams pārsteigums. Problēmas bieži saistītas arī ar privātpersonu dāvinājumiem un aizdevumiem, piemēram, vīra radi pārskaita sievai naudu, draugi aizdod naudu cits citam. Gadījumi ir ļoti dažādi.
Jāpiebilst, ka daudzi iedzīvotāji pat neiedomājas par to, cik daudz informācijas ir VID rīcībā, un neiedomājas arī par to, ka VID saņem aizvien vairāk datu par katra Latvijas iedzīvotāja finansiālo uzvedību. VID rīcībā ir informācija par iedzīvotāju ienākumiem – gan par algu, gan par dividendēm, gan par citiem ienākumiem, kas jādeklarē. Piemēram, no privātpersonām saņemtie aizņēmumi iedzīvotājiem pašiem jādeklarē, ja uzņēmumi izsnieguši aizdevumus privātpersonām, tad arī šāda informācija VID jāsniedz. Aizvien intensīvāk darbojas starpvalstu informācijas apmaiņa – iepriekš tāda bija tikai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, tagad informācijas apmaiņa ir daudz plašāka. Arī līzinga kompānijas VID sūta informāciju par līzinga pamatsummas un procentu maksājumiem, un limiti ir diezgan zemi – mēnesī ap 360 eiro, gadā – ap 4000 eiro. Ir publiskie reģistri, piemēram, transportlīdzekļu reģistrs, nekustamo īpašumu reģistrs, kurā var arī redzēt, ir hipotēka vai nav, turklāt parādās versijas, ka var pārbaudīt veikaliem piesaistītās klientu lojalitātes kartes. Latvijas iedzīvotājiem raksturīga nevērīga attieksme pret savas privātās finanšu informācijas publiskošanu un, piemēram, sociālajā tīklā Facebook.com redzams, ka cilvēki grib izrādīties, demonstrējot informāciju, ko patiesībā demonstrēt nav racionāla iemesla.
Te varētu minēt vēl ļoti daudzus piemērus, bet svarīgākais, ko gribu pateikt, ir tas, ka VID rīcībā nonāk milzīgs informācijas apjoms, un visbiežāk VID pastiprinātas uzmanības lokā nokļūst privātpersonas, kuru izdevumi ievērojami pārsniedz oficiālos ienākumus.
Tiešām tiek pārbaudītas veikaliem piesaistītās lojalitātes kartes?
Par konkrētiem gadījumiem ir tikai dzirdēts, bet šāda iespēja moderno tehnoloģiju laikmetā jāņem vērā.
Vai nav tā, ka cilvēki, kuri pēc ienākumu līmeņa ir tipiski vidusmēra Latvijas iedzīvotāji, domā, ka VID par viņiem neinteresēsies, jo viņi ikdienā rīkojas ar nelielām summām, nevis daudziem tūkstošiem eiro?
Jā, tā ir, un bieži VID arī uzmanību nepievērš, bet tas nenozīmē, ka cilvēks ar vidusmēra ienākumiem nevar nonākt VID pastiprinātas uzmanības lokā. Privātpersonu jomā gadījums no gadījuma atšķiras un nevar arī noliegt to, ka privātpersonu auditu nemaz nav tik daudz, cik tiem vajadzētu būt, ja raugāmies uz datiem par to, cik Latvijā liela ir ēnu ekonomika.
Jā, tas gan. Jaunākais Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieku Arņa Saukas un Tāļa Putniņa pētījums rāda, ka ēnu ekonomika Latvijā ir ap 20% no iekšzemes kopprodukta. Vai pārāk reti tiek veikti privātpersonu auditi?
Jāņem vērā, ka privātpersonu audita lietas ir sarežģītas. Tās nav tipveida lietas kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpniecības lietas, kurās izstrādāti izpētes principi un kuru atklāšanai VID ir vieglāk apmācīt savus darbiniekus. PVN krāpniecības gadījumu atklāšana mēdz būt daudz ienesīgāka valsts budžetam nekā privātpersonu auditi. Tomēr es domāju, ka nākotnē VID privātpersonu ienākumiem pievērsīs lielāku uzmanību nekā līdz šim. To paredz Pasaules Bankas rekomendācija un to uzsvērusi arī VID tagadējā ģenerāldirektore Ilze Cīrule.
Vai nākotnē VID biežāk varētu doties veikt auditu pie privātpersonām, par kurām rodas aizdomas, ka šīs personas saņem algu aploksnē?
Jau tagad VID ir īpaša programma, kurā tiek apstrādāti personu dati, un pēc VID zināmiem algoritmiem tiek uzrādītas personas, kas ir riska grupā. Seko izvērtēšana. Tiek vērtēta arī audita lietderība. VID rēķina – kurai privātpersonai, vērtējot finansiālā aspektā, vērts veikt auditu, kurai ne. Te pat nav nozīmes, vai ienākumus, no kuriem nav samaksāts nodoklis, privātpersona guvusi, saņemot aplokšņu algu vai kādus citus ienākumus.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 29.maija, numurā!
s
Patikami
kas jauns?