Tas noticis, pateicoties visai iespaidīgajiem centrālo banku obligāciju pirkumiem, turpinot jau desmitgadi ilgo kursu, kas vērsts uz iespējami zemāku procenta likmju uzturēšanu. Tomēr, ja paraugāmies uz lielāko un dinamiskāko no pasaules akciju tirgiem – Volstrītu, tad redzam, ka kopš pagājušā mēneša vidus akciju pirkšanas impulss ir kļuvis vājāks un biržas indeksu vērtības pamazām samazinās.
Luminor investīciju stratēģis Vitālijs Siļvestrovs skaidro, ka akciju cenu samazināšanās īpaši jūtama tām kompānijām, kuru akciju cenas iepriekš bija strauji augošas, piemēram, plaši pazīstamajam elektroauto ražotājam Tesla. Patiesībā šis uzņēmuma akciju kritums ir par pāris nedēļām ilgāks nekā biržas indeksiem kopumā. Kopš janvāra beigām, kad elektroauto ražotāja akcijas cena bija sasniegusi savu vēsturisko maksimumu pie 900 ASV dolāru (ap 756 eiro) atzīmes, kompānijas cena līdz 9. marta biržas tirdzniecības izskaņai sarukusi apmēram par ceturto daļu, un šis krituma apmērs krietni vien apsteidz biržas indeksu sarukšanas tempus pat kopš savām maksimuma vērtībām februāra vidū. Ir redzams, ka straujākais kritums vērojams sektoros, kuri iepriekš demonstrējuši vislielāko kāpumu. Kopš sava vēsturiski augstākā punkta šā gada 16. februārī indeksa Nasdaq Composite, kurš cita starpā sevī ietver arī strauji augošos tehnoloģiskā sektora uzņēmumus, vērtība piedzīvojusi kritumu par 7,8%, kamēr ASV plašā tirgus indekss Standard & Poor’s 500 zaudējis tikai nepilnus divus procentus. Vienlaikus jāteic, ka akciju cenu korekcija pasaulē nav visaptveroša. Piemēram, Vācijas biržas indekss DAX vēl aizvakar sasniedza savu vēsturisko rekordu – 14 475,65 punktus.
Bremzē obligācijas
Rietumu bankas struktūrvienības Rietumu Asset Management (RAM) fondu pārvaldnieks Aleksejs Grigorjevs skaidro, ka viens no šā krituma iemesliem ir vidējā termiņa un ilgtermiņa obligāciju ienesīguma pieaugums – tas attiecas gan uz ASV valsts vērtspapīriem, gan uz obligāciju tirgu kopumā. Šā procesa rezultātā samazinājies investīciju apjoms akciju tirgū. Līdzīgi tirgus izmaiņu iemeslus skaidro arī Siļvestovs un uzsver, ka obligāciju ienesīgums pieaug līdz ar bažām par inflācijas palielināšanos. "Inflācija tiešām var būtiski pieaugt, kad būs atcelti Covid-19 izplatības ierobežojumi un, visticamāk, pasaules ekonomika sāks atgūties. Tādā scenārijā centrālajām bankām būs pakāpeniski jāsamazina stimuli, lai nodrošinātu, ka inflācija joprojām ir kontrolējama," uzskata Luminor eksperts.
Pēc Grigorjeva domām, ienesīguma kritums valdību vērtspapīriem var liecināt, ka investori sāk gatavoties tam, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu ātrāk, nekā iepriekš tika gaidīts, sākt samazināt monetāro stimulēšanu. "Ja FRS sāks īstenot stingrāku monetāro politiku, tās piemēram var sekot arī citu valstu centrālās bankas. Bez šaubām, monetārā atbalsta samazinājums nozīmē jaunus nopietnus riskus pasaules ekonomikai, kas tikai sāk atgūties pēc Covid-19 pandēmijas izraisītā šoka. Procentu likmju palielināšana un vērtspapīru iepirkumu programmu samazinājums no centrālo banku puses viennozīmīgi izraisīs kredītresursu sadārdzinājumu uzņēmējdarbībai, kam neizbēgami sekos reālās ekonomikas sektora pieauguma palēnināšana," iespējamos finanšu procesus ieskicē RAM eksperts. Viņaprāt, FRS un citām centrālajām bankām ir ārkārtīgi svarīgi izvēlēties pareizo momentu, kad monetārās politikas izmaiņas būs pielāgotas makroekonomiskajai situācijai un nekļūtu par šķērsli ekonomikas attīstībai. "Tieši tādēļ fondu tirgi ļoti jutīgi reaģē uz jebkurām ziņām par šo tēmu – var izrādīties, ka reālā ekonomika nebūs gatava pārmaiņām to īstenošanas brīdī vai arī sliktākajā gadījumā finanšu tirgos atkal būs novērojama pagājušā gada martam līdzīga "likviditātes krīze"," skaidro Grigorjevs.
Tomēr, viņaprāt, ir maz ticams, ka būtiskās izmaiņas pasaules lielāko centrālo banku monetārajā politikā varētu notikt jau šogad. Grigorjevs atsaucas uz FRS vadītāja Džeroma Pauela publiski vairākas reizes atkārtoto, ka "mīksto monetāro politiku" plānots saglabāt, līdz inflācija sasniegs 2% un uzlabosies situācija darba tirgū, bet līdz šo mērķu sasniegšanai, pēc viņa paša vārdiem, ceļš vēl ir tāls.
Stutē arī valdības
Finanšu tirgus eksperti norāda, ka monetārais stimuls ar zemajām procentu likmēm un valdību un parāda vērtspapīru uzpirkšanu nav vienīgais, kas ietekmē akciju cenu pieaugumu. Siļvestrovs izsaka viedokli, ka vislielākā ietekme uz akciju "cenu ralliju" gan šogad, gan pagājušajā gadā bija nevis centrālajām bankām, bet no fiskālajiem stimuliem. "Bez valsts atbalsta recesija dažās pasaules valstīs būtu krietni dziļāka un kopējo iedzīvotāju ienākumu bezdarba dēļ – krietni mazāk. Daži uzņēmumi bankrotētu un vērtspapīru cenas turpinātu krist, un centrālās bankas īsti nepalīdzētu," spriež Luminor investīciju speciālists.
Viņaprāt, par laimi, fiskālie stimuli bija rekordaugsti 2020. gadā un 2021. gadā dažas valstis joprojām turpina tos pielietot. Piemēram, ASV martā plāno pieņemt jauno likumprojektu par stimuliem 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā. Tāpēc, ja šie stimuli saglabāsies, bet centrālo banku atbalsts – ne, tik un tā akciju kāpums potenciāli var turpināties, uzskata Siļvestrovs. "Jāņem vērā, ka līdz ar globālo Covid-19 pandēmiju būtiski paātrinājās izmaiņas daudzās dzīves un darbības jomās. Ir uzņēmumi, kas spēja ātri pielāgoties situācijai un no pandēmijas radītās situācijas pat gūt būtisku peļņu, piesaistot arī investoru uzmanību. Turklāt ir radušās cerības, ka tieši šādi biznesi kļūs par nākotnes ekonomikas un inovāciju līderiem. Jāņem vērā, ka strauja ekonomikas atjaunošana dotu papildu impulsu arī tradicionālajiem uzņēmējdarbības segmentiem visā pasaulē," norāda Grigorjevs.
Pakalpojumi un izejvielas
Jautāts, kuru tautsaimniecības sektoru uzņēmumi ASV un Rietumeiropā varētu pretendēt uz straujāko akciju cenu kāpumu tuvākajos sešos mēnešos, Siļvestrovs norāda, ka tirgus situācija ir tik dinamiska un neskaidrību par Covid-19 ierobežojumu ieviešanas un atcelšanas gaitu joprojām ir tik daudz, ka risks kļūdīties jebkurā prognozē šobrīd ir ļoti liels. "Taču, ja mēs reāli pieņemam, ka ekonomikas atgūšanās būs veiksmīga un inflācija pieaugs, visvairāk iegūt var lētākas cikliskas idejas, kuras šobrīd visvairāk var atrast finanšu un ražošanas nozarēs. Ja inflācijas dēļ turpinās palielināties izejvielu cenas, starp uzvarētājiem, protams, arī būs izejvielu un enerģētikas, piemēram, naftas, kompānijas. Raugoties vēl tālāk, vislabāko rezultātu, iespējams, var parādīt pakalpojumu sniedzēji, kas pēc ierobežojumu atcelšanas beidzot varēs normāli strādāt un pēc kuru pakalpojumiem pieprasījums varētu strauji palielināties, to vidū ir, piemēram, restorāni, viesnīcas un aviokompānijas," iespējas raksturo Luminor eksperts.
Komentējot finanšu institūcijas RAM prognozes, Grigorjevs teic, ka lielākais pieauguma potenciāls 2021. gadā ir kompāniju, kas strādā patēriņa preču, smagās rūpniecības, būvniecības un infrastruktūras sektoros, vērtspapīriem. Viņaprāt, ir vērts pievērst uzmanību arī tehnoloģisko uzņēmumu akcijām –, neskatoties uz to, ka daudzas no tām īslaicīgajā perspektīvā var izskatīties pārpirktas, būtu kļūdaini nenovērtēt jaunu tehnoloģiju lomu mūsdienu un nākotnes ekonomikas attīstībā.