Viena no dižvietām ir Vējiņu pazemes ezeri Straupē. Tas ir unikāls un vienīgais šāda veida pazemes veidojums Baltijā.
Pazemes avoti izskalo alas
No Valmieras ceļa, iebraucot Straupē un sekojot norādēm Lēdurgas virzienā, aptuveni pēc trim kilometriem atradīsiet mājas Vējiņi, no kurām tālāk kājām var doties apskatīt Vējiņu pazemes ezerus. Vējiņu pazemes avoti ir pazemes gaitenis ar avota strautu Braslas krastā pie paša ūdenslīmeņa. Pazemes alas var apskatīt arī gida pavadībā, kas pastāstīs par alu izcelsmi un unikalitāti.
Māju saimniece Sanda ar savu ģimeni Braslas upes labajā krastā, kur atrodas arī alas, dzīvo astoņus gadus. Mājas mantojusi no vecmāmiņas. Jau tolaik vietējie iedzīvotāji esot zinājuši par alu esamību, tikai oficiāli tās atklātas un reģistrētas 1985. gadā, kad Latvijas dabas pētniecības entuziasts Guntis Eniņš ar ģeogrāfijas studentiem alas pirmo reizi samērīja oficiāli un pierakstīja kā dabas pieminekli. Tagad Vējiņu pazemes ezeri atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Domājams, ka pazemes ezeru sistēma ir vismaz 3 ha plaša.
Viena ala ir Braslas krastā, un palu laikā eja pieplūst ar ūdeni. Otra ieeja ir pie pazemes ezera. Līdz 1926. gadam tā ir bijusi viena gara, kopēja ala, līdz to uz daļām pārdalījusi zemes kritene jeb izskalots zemes padziļinājums. Šīs alas ir radušās sufozijas procesā, tas nozīmē, ka pazemes avoti izskalo smilšakmeni, kā rezultātā veidojas alas. Iebrūkot kritenei, iebruka arī ieeja uz pazemes ezeriem. Iekļūšana upes alā ir saglabājusies vienmēr. "Kad 1985. gadā pētnieki meklēja pazemes ezerus, ekspedīcijas ietvaros tika rakts tur, kur zeme ir iesēdusies. Šādas "iekritušas" vietas var liecināt par to, ka tur varētu būt ala. Vairākas reizes bijušas neveiksmīgas, līdz ieeju izdevās atrast. Toreiz arī tika izdarīti mērījumi, kas šobrīd jau ir mainījušies," pastāsta Sanda.
Vējiņu alas kupola griestu augstums ir līdz trim metriem, bet pati ala ir apmēram 40 metru gara. Ala beidzas ar kritenes aizbrukumu, kas nosprosto arī pazemes strautu, tāpēc 3,5 metrus augstāk un 25 metrus tālāk izveidojies pazemes ezers. No kritenes atraktais pazemes tukšums ar diviem ezeriņiem nosaukts par Vējiņu ezeralu. Dabas un vēstures kalendārā 1986. gadā, kur aprakstīts šis atklājums, teikts: "Ezera otrā galā plašā ala vēl neizbeidzas. No turienes pa slapju smilti turpinās šaura sprauga ar pāris sprīžu augstiem griestiem. Pa šo spraugu lienot, izdevās nokļūt vēl otrā pazemes ezerā, kurš gan ir stipri mazāks par iepriekšējo. Tā dziļums – pusotrs metrs, garums – 6 metri, bet platums – līdz 4 metriem. Arī aiz šī ezeriņa šaurā sprauga turpinās tālāk.»
Elles bedres var rasties vēl
Lai apskatītu ezerus, puspietupienā pazemes virzienā ir jāpārvietojas pa alas eju un ir nepieciešami gumijas zābaki un lukturītis. Basām kājām ilgi nepabridīsiet, jo ūdens ir ledaini auksts. Zilganzaļais ūdens šķiet uzsūcis zemes dziļāko slāņu dzestrumu un, izplūstot zemes virsū, gatavs to dāvāt citiem.
Līdzās Vējiņu pazemes ezeriem atrodas arī Vējiņu pilskalns un Vējiņu kritenes jeb elles bedres, bet pastaigām ir izveidotas labiekārtotas takas. "Elles bedru izvietojums ir nevienmērīgs. Dažas no tām atrodas simt un vairāk metru attālumā, kas liecina par milzīgu pazemes eju garumu. To apgalvo arī daži vecākie iedzīvotāji, stāstīdami par kādu ļoti dziļu alu, kas vedusi līdz lielceļam un vēl aiz tā. Alā iekļūšana bijusi no dziļākās kritenes," teikts 1986. gada izdevumā.
Var aizstaigāt arī līdz Vējiņu pilskalnam. Tajā pašā 1986. gadā Vējiņu pilskalnā tika veikti izrakumi, lai noteiktu apdzīvotības periodu, un pēc novērojumiem tika secināts, ka pilskalns ir bijis apdzīvots apmēram gadsimtu pirms mūsu ēras līdz gadsimtam mūsu ērā.
"Daba, protams, mainās, vējš izgāž kokus ar visām saknēm, bet cenšamies alu mūžu paildzināt, nostiprinot smilšakmens atsegumus," stāsta Sanda. "Tomēr arī smilšakmens klintis mainās, un pat jauns avotiņš ir izveidojis sev ceļu. Agrāk zeme virs alām tika apstrādāta lauksaimniecībā, līdz to apstādīja ar bērziem, lai pasargātu alas no sagrūšanas. Šo teritoriju klāj lielākie sufozijas lauki Baltijā, tas nozīmē, ka jebkurā vietā un brīdī var izveidoties kritene. Lai jūs iedrošinātu doties pazemē – pēdējais iebrukums notika 2003. gadā uz ceļa, kas ved uz mājām. Februāra rītā konstatējām, ka ceļš ir iebrucis. Aizrakām ciet un dzīvojam tālāk," pastāsta māju saimniece.
Virs alas kupola smilšakmeņu biezums ir tikai trīs metri. Virs smilšakmeņiem vēl ir 2,7–3 metru bieza mālu kārta. Padomju laikos, kad virs alas brauca traktori, ala izturēja smago traktoru izraisītās zemes vibrācijas, jo alas kupolam ir arkas konstrukcija. Pētnieki secina, ka šāda sufoziju procesiem labvēlīga situācija izveidojusies tāpēc, ka 380 miljonu gadu vecā Gaujas svīta šeit sastāv no vairākiem slāņiem: virs samērā irdenajiem smilšakmeņiem nogūlusies ap trim metriem bieza mālu kārta, kas gruntsūdeņu plūsmām caurskaloto smilšakmeni izolē no nokrišņu ūdeņiem.
Idejas maršrutiem
- Gleznaini dabasskati Viesatas upes krastos. Šeit var izstaigāt dabas taku un sarīkot pikniku dabā. Būs iespēja apskatīt upes stāvkrastus, 200 gadu vecu priedi, brūno avotiņu, cūku vannu, bebru māju, mežizstrādes laukumu, melnalkšņu audzi, dižbērzu, Spuņņakmeni un daudzus citus objektus. Ja būsiet īpaši vērīgi, varēsiet ieraudzīt arī dažādu sugu putnus, par kuriem informāciju atradīsiet takā izvietotajos stendos. Takas garums vienā virzienā ir 5,1 km, un to iespējams iziet trīs dažādos variantos. Taka ir marķēta.
- Āraišu ezerpils, kura atrodas uz salas, ir vienīgā IX–X gadsimta nocietinātas dzīvesvietas rekonstrukcija Eiropā. Āraišu ezerpils bijusi pastāvīgi apdzīvota, pilskalniem līdzīgi nocietināta dzīvesvieta, kas aizsardzības nolūkā celta uz mazas, pārplūstošas saliņas. Ezerpili cēluši un apdzīvojuši senie latgaļi, kad ienākuši šajā teritorijā.
- Lido pāri Abavai. Trošu ceļš pāri Abavai ir interesanta izklaide gan bērniem, gan pieaugušajiem, kas vēlas doties nelielā lidojumā virs ūdens. Tautā sauktais «trulītis» agrāk tika izmantots, lai vieglāk varētu pārvest miltus no Sventes dzirnavām uz otru Abavas krastu.
- Vieta, kur dzirdēt mazo dumpi. Kaņiera ezers ir viena no labākajām putnu vērošanas vietām. Te var dzirdēt lielo dumpi, mazo ormanīti, bārdzīlīti un, ja paveiksies, arī mazo dumpi. Kaņiera ezerā ir 14 salu un pavisam kopā konstatētas 237 putnu sugas.