Daudzviet Eiropā putnu vērošanas entuziasti un profesionāļi 30. septembrī un 1. oktobrī nolūkojās gājputnu rudens migrācijas ceļos. Kopumā nedēļas nogalē Eiropā novēroti vairāk nekā trīsarpus miljoni putnu – Latvijā 1020 Eiropas Putnu vērošanas dienu dalībnieki ziņojuši par 83 603 putniem. Līdz ar rekordsilto septembri gājputnu garais un bīstamais ceļš nupat ir iesācies, mudinot ikvienu raudzīties augstāk par zemi arī oktobrī.
Eiropā – zosis, Latvijā – ķīvītes
Ik rudeni Eiropas Putnu vērošanas dienās jeb starptautiskajā iniciatīvā EuroBirdWatch 2023 profesionāļu un entuziastu novērotie putni tiek uzskaitīti un apkopoti gan katrā dalībvalstī, gan visā reģionā kopumā, izceļot arī neparastāko putnu sugu novērojumus. Raugoties uz putnu novērojumu bagātīgo statistiku, Eiropas Putnu vērošanas dienu koordinatoru centrs no Slovākijas ziņo, ka visvairāk putnu šoruden novērots Somijā 1 496 000, Zviedrijā – 944 045 un Nīderlandē – 340 500.
Kopumā visbiežāk ziņots par novērotām baltvaigu zosīm, lauku baložiem un mājas strazdiem, savukārt Latvijā skaitliski visbagātīgākie novērojumi šoruden bijuši par ķīvītēm – novēroti 11 836 putni, tāpat kupls skaitā bija mājas strazdi – 7972 novēroti putni, bet godpilno trešo vietu šoruden izpelnījās dzērves – novēroti 3569 putni. Paraugoties uz iepriekšējo rudeni, redzams, ka pērn šajā trijotnē dzērvju vietā visbiežāk tika novēroti kajaki.
Apkopojot novērojumus, izceļami arī konkrēto valstu teritorijās par neparastākajiem uzskatāmie ziņojumi: piemēram, Austrijā un Beļģijā novērotas lielās čipstes, Grieķijā, Kerkini ezerā, kas ir mitrājā mākslīgi izveidots ezers un iecienīta migrējošo putnu uzturēšanās vieta, novērotas 122 mazās zosis, Ungārijā novērots tundras tārtiņš, Zviedrijā – Švarca jeb lielais ķauķītis, Uzbekistānā – 834 stepes ķīvītes, Nīderlandi pārsteigušas divas mazās stērstes, bet kaimiņos Lietuvā novēroti pat seši tūkstoši dzērvju.
"Latvijā viens no iespaidīgākajiem novērojumiem ticis fiksēts Kaņiera ezera apkaimē. Tas ir biologa Viestura Vintuļa ziņotais novērojums – lidojumā novērots lielais dumpis un trīs jūras ērgļi, no kuriem viens esot nomedījis arī zivi," stāsta Eiropas Putnu vērošanas dienu koordinatore Latvijā Agnese Gaile, kura ikdienā pilda arī Latvijas Ornitoloģijas biedrības Cēsu grupas vadītājas pienākumus.
Iezīmējot gājputnu migrācijas ceļa bīstamo pusi, skarbs stāsts jau paguvis atceļot atpakaļ uz Latviju no Maltas. Tur policijas uzraudzībā konstatēts Latvijā gredzenots jaunais zivjērglis, kurš savā pirmajā ceļojumā uz Āfriku kļuvis par upuri nelikumīgās medībās.
Aug putnotāju skaits
Kopumā 28 Eiropas un Vidusāzijas valstīs Eiropas Putnu vērošanas dienās šoruden notikuši 777 pasākumi, kuri pulcēja 15 125 tūkstošus dalībnieku: visvairāk – 161 pasākums – norisinājies Ungārijā, Nīderlandē – 140 pasākumi, Beļģijā – 80. Tikmēr Latvijas malu malās aizvadīti 28 tematiski pasākumi, kuros bija iespējams vērot putnus, apgūt to sugu nosaukumus pieredzējušu putnotāju un ornitologu sabiedrībā, kā arī pagatavot pašiem savu putnu barotavu aukstajai sezonai. Visvairāk dalībnieku – vairāk nekā 2000 – Eiropas Putnu vērošanas dienās piedalījušies Grieķijā, Ungārijā un Zviedrijā.
"Priecājamies, ka putnu vērošanas entuziastu pulks Latvijā arvien turpina augt. Pērn nelutināja laikapstākļi, bija 400 dalībnieki, bet šoruden putnus vēroja jau vairāk nekā tūkstotis dalībnieku visā Latvijā, tostarp arī ukraiņu kopienas pārstāvji un pat kāda putnu vērotāja no Irānas. Mūs īpaši priecē, ka putnu dienās pasākumu apmeklētāji piedalās ne tikai individuāli, bet arī kopā ar ģimenēm, izvēloties savu kopīgo laiku pavadīt dabā, lai iepazītu putnus un sniegtu savu ieguldījumu sabiedriskajā zinātnē, tā pieliekot arī savu roku dabas aizsardzībā," stāsta Latvijas koordinatore.
Turoties septembrim astē
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka septembra izskaņu šogad varam dēvēt par rekordsiltu – kopā septembrī pārspēti 110 rekordi, kas ir vairāk nekā šīs vasaras mēnešos, kuru laikā kopā uzstādīti 43 maksimālās gaisa temperatūras rekordi.
Vai neierasti garā atvasara, kura septembrī nebūt nemudināja vasaras sandales nomainīt pret rudens gumijniekiem, likusi vilcināties arī gājputniem celties spārnos, lai dotos drošības izaicinājumu pilnajā migrācijas ceļā uz ziemošanas vietām? Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pārstāvis ornitologs Ivo Dinsbergs spriež, ka gājputnu migrācija tik tiešām šoruden ir nedaudz aizkavējusies: "Šķiet, ka putnu migrācijas maksimums vēl nav bijis. Tas gan varētu būt saistāms arī ar to, ka ilgstoši tai ir bijis piemērots laiks. Iespējams, migrācija vienmērīgi izlīdzinājās." Atskatoties uz aizvadīto septembri, putnu pētnieks teic, ka līdz šim brīdim migrācijā vēl nav devušās, piemēram, pūces, visticamāk, tieši siltā laika dēļ.
"Citus gadus ap šo laiku – septembra beigās – ir novērojams liels daudzums migrējošo lauku baložu. Reizēm bari ir pat vairākus tūkstošus putnu lieli. Šogad tie vēl nav novēroti. Domājams, ka tie sāks masveidā migrēt tuvākajā laikā. Visdrīzāk intensīvāka putnu migrācija sāksies šīs nedēļas beigās – līdz ar pirmajām aukstajām dienām," prognozē ornitologs. Tātad, pat ja ik rudeni notiekošās Eiropas Putnu vērošanas dienas jau palidojušas garām, ikvienam tik un tā vēl ir iespēja oktobrī noķert gājputnus lidojumā un par saviem novērojumiem ziņot portālā Dabasdati.lv, bet 2024. gada 6. vai 7. aprīli jau var ierakstīt savā plānotājā, jo tad ar raibu pasākumu programmu Latvijas Ornitoloģijas biedrības virsvadībā norisināsies jau nākamās Putnu dienas.
Pērn Eiropas Putnu vērošanas dienās, ko kopš 1993. gada rīko lielākā putnu aizsardzības organizācija pasaulē BirdLife International un kuru Latvijā pārstāv Latvijas Ornitoloģijas biedrība, kopumā 19 tūkstoši dalībnieku novērojuši 4,6 miljonus putnu, tai skaitā Latvijā 386 dalībnieki kopumā ziņojuši par 37 150 putniem, kas pārstāvēja vairāk nekā 140 sugas.