Jāizvairās no aizaugšanas
"Lai arī niedres ir sastopamas gandrīz katrā no Latvijas ezeriem, tomēr niedrāji un to iemītnieki mūsu sabiedrībai joprojām ir samērā sveši un maz zināmi. Niedrāji ir nozīmīga dzīvesvieta dažādu putnu, zivju, abinieku un bezmugurkaulnieku sugām, savukārt lielākās šīs dzīvotnes platības atrodamas lielajos piejūras ezeros – Engures, Kaņiera, Papes un Babītes ezerā," Latvijas Dabas fonda izvēli skaidro fonda pārstāve Maija Ušča un piebilst, ka niedrājos mīt vairākas īpaši aizsargājamas putnu sugas – lielais dumpis, niedru lija, mazais ormanītis, bārdzīlīte, Seivi ķauķis.
Vienlaikus jāņem vērā, ka niedres aug ātri un tādējādi no apkārtnes izspiež citus augus. Ir arī ezeri, kuros aizaugšanas dēļ niedrāju platības strauji palielinās. Galvenokārt platību pieaugumu veicina papildu barības vielu ieplūde ezeros, ko izraisa notece no lauksaimniecības zemēm. Turklāt vēl viens cēlonis niedrāju intensīvam veidošanās procesam ir arī ezeru ūdenslīmeņa pazemināšana.
Šī gada garumā Latvijas Dabas fonds niedrājus aicina iepazīt gan klātienē, piemēram, klausoties lielā dumpja tēviņu balsis vai dodoties pārgājienā Engures ezera niedrājos, vai izstaigājot Kaņiera ezera laipu, gan neklātienē, piemēram, ar tiešsaistes kameras starpniecību sekojot līdzi norisēm ezera apvidū, izzinot niedrāju putnu sugas. Vienlaikus ar bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanu niedrāji ir svarīgi arī mazākās ūdenstilpēs un mitrājos. Tāpat tie pilda ekoloģisku funkciju – mazinot lauksaimniecības un mežsaimniecības radīto barības vielu noteci ūdenstilpju ūdeņos.
Cīņā pret globālo sasilšanu
Kamēr Latvijas iedzīvotāji iepazīst niedrāju nozīmību dabas ikdienā, februāra mēnesī Dabas aizsardzības pārvalde īpaši pievērš uzmanību mitrājam gan svinot Pasaules Mitrāju dienu, gan izzinot to nozīmi dabā radošās darbnīcās un izzinošās nodarbībās. "Mums ir svarīgi skaidrot sabiedrībai dažādās vecuma grupās no skolēniem līdz pat senioriem to, kas ir mitrājs un kāda ir tā nozīme Latvijas dabā. Turklāt iesaistot arī profesionāļus, ļaujot viņiem dalīties uzkrātajā pieredzē un nākotnes iecerēs," stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Andris Soms un piebilst, ka interesentiem vēl ir iespēja pagūt apmeklēt 26. februārī plakātu kolāžu radošo darbnīcu Rēzeknē, kurā arī varēs uzzināt vairāk par starptautiski nozīmīgiem mitrājiem, vai 27. februārī doties uz pasākumu Mitrāji un to nozīme dabā Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas izglītības centrā Vecupītes Kocēnu novadā.
Par nepieciešamību rūpēties par mitrājiem atgādina vienīgā starptautiskā vienošanās, kas veltīta konkrētai ekosistēmai: 1971. gada 2. februārī pieņemtā Mitrāju jeb Ramsāres konvencija, kurai Latvija pievienojās 1995. gadā. Sākotnēji šī vienošanās lika uzsvaru uz mitrāju kā ūdensputnu dzīves vides aizsardzību, bet laika gaitā paplašināja savu mērķi līdz visa veida mitrāju aizsardzībai un saprātīgai izmantošanai. Konvencija nosaka, ka par mitrājiem uzskata gan palienes, gan zāļu un sūnu purvus, gan ūdeņu platības, dabiskas vai mākslīgas, pastāvīgas vai pārplūstošas, kurās ir stāvošs vai tekošs ūdens, saldūdens, iesāļš vai sāļš ūdens. Latvijā Ramsāres mitrāju sarakstā iekļautas sešas teritorijas – Lubāna mitrāju komplekss, Teiču un Pelečāres purvs, Kaņiera ezers, Engures ezers, Papes mitrāju komplekss un pārrobežu Ramsāres teritorija Ziemeļu purvi –, kuras atbilst noteiktiem konvencijas kritērijiem.
"Mitrāju konvencijā ir iekļautas tikai izcilākās Latvijas vietas, lai gan mums ir daudzi citi ievērības cienīgi mitrāji, kuri arī būtu iekļaujami šai sarakstā. Latvijā varam lepoties ar to, ka mūsu teritorijā mitrāji ir labāk saglabājušies nekā, piemēram, Rietumeiropā un Centrāleiropā. Tur daudzi mitrāji ir iznīcināti, bet mums joprojām ir gan samērā neskarti purvi, gan daudz ezeru un upju," skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte Agnese Priede. Degradēto mitrāju teritorijas pakāpeniski tiek atjaunotas jau kopš deviņdesmito gadu beigām. Tiesa, dažām teritorijām reizēm nākas gaidīt rindā gadiem, līdz uzrodas iespēja kāda projekta ietvaros par tām parūpēties. Piemēram, pērn tika atjaunota Dvietes upes paliene, atjaunojot arī tās vēsturisko gultni. Lai arī dabas ekspertiem prātā jau ir aktuālais atjaunojamo teritoriju saraksts, pašreiz top valsts mēroga prioritāšu saraksts, kurā tiks iekļautas dabas teritorijas, tostarp mitrāji, visā Latvijā un izstrādāts to saglabāšanas un atjaunošanas plāns. Mitrājam ir nozīme ne tikai kā daudzu augu un dzīvnieku mājvietai, bet arī cilvēka ikdienā, nodrošinot resursus − kūdru, niedres, pārtiku –, tāpēc svarīgi nepieļaut mitrāju platību samazināšanos vai pat iznīcināšanu. Mitrāji regulē ūdens režīmu, palīdz samazināt plūdus, veic ūdeņu attīrīšanu un papildina ar ūdeni arī gruntsūdeņus. Paturot prātā Parīzes vienošanos, kurā pasaules valstis apņēmušās nepieļaut globālo klimata pasiltināšanos, svarīgi atcerēties, ka mitrāji piesaista ievērojamu daudzumu oglekļa, bet to iznīcināšana uzkrāto oglekli atbrīvo un tas atgriežas atmosfērā siltumnīcefektu izraisošo gāzu − ogļskābās gāzes un metāna − veidā.