Vasara ir brīvdabas ballīšu un festivālu laiks, un ik gadu, šķiet, to klāsts kļūst arvien kuplāks. Protams, jebkuram pasākumam, it sevišķi, ja tajā klātesošs ir liels cilvēku skaits, ir zināma ietekme uz vidi. Tādēļ, rūpējoties par ilgtspēju, kas nu jau arī daudziem izklaides zīmoliem ir kļuvis par vienu no reputācijas rādītājiem, arī daudzi festivālu organizatori ir apņēmušies ieviest vairāk videi draudzīgu risinājumu. Tos vērts ņemt vērā, gan izvēloties pasākumu kā apmeklētājam, gan rīkojot savu, kaut neliela mēroga ballīti.
Darīt labāko, ko vari
Latvijas Dabas fonds ir sagatavojis rokasgrāmatu videi draudzīgu pasākumu rīkošanai, kura pieejama tiešsaistē Climategame.eu. Tajā apkopoti vērtīgi padomi dažāda mēroga pasākumu rīkotājiem.
Lai arī pasākuma organizēšana ir sarežģīts un daudzslāņains process, var izšķirt piecus galvenos aspektus jeb sadaļas, par kurām jādomā plānošanas un rīkošanas gaitā: atkritumi, ēdināšana, enerģija un ūdens, transports un vieta. Uz ko būtu jāfokusējas visvairāk? Ideāli, protams, ja tiek ievēroti videi draudzīgi risinājumi it visās jomās, taču rūpes par to var izpausties dažādi: vienam saprotamāk ir sākt samazināt atkritumu daudzumu, cits var sākt rēķināt, kā ietaupīt elektrību vai ūdeni. Pasākumu rīkotājs var fokusēties uz videi draudzīgu transporta tīklu, bet varbūt daži brīvdabas pasākuma organizatori ne tikai īpaši rūpēsies par apkārtnes nepiegružošanu, bet arī strādās, lai publiku iepazīstinātu ar vietējām dabas vērtībām. Var izvēlēties savu virzienu, var darīt nedaudz no visa un fokusēties uz paveicamo.
Bez vienreizlietojamiem traukiem
Lai samazinātu atkritumu rašanos, jau organizatoriskajā procesā der plānot, ko varētu nomāt, nevis pirkt jaunu, varbūt aizņemties un lietot atkārtoti, kā arī izmantot maksimāli daudz dabisku un pārstrādājamu materiālu – dekorācijas, banerus un plakātus u. tml.
Nepiedāvājiet gatavus pasākuma suvenīrus! Iepriekš sagatavoti suvenīri var palikt pāri un tapt par atkritumiem. Aiciniet arī sadarbības partnerus un sponsorus nedalīties ar bezmaksas suvenīriem, jo tie ir potenciāls atkritumu avots!
Nelaidiet gaisā balonus, konfeti, papīra laternas un citus priekšmetus, kurus ir grūti savākt atpakaļ – faktiski tie pārvēršas par zemē nomestiem atkritumiem. To vietā varat izmantot ziepju burbuļus, gaismu spēles, rotājumus no dabiskiem materiāliem.
Sazinieties ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu šķirošanas iespējām un nosacījumiem!
Ieviesiet depozīttraukus! Tas darbojas tā – apmeklētājs nopērk pirmo glāzi par dažiem eiro; katru reizi, iegādājoties dzērienu, dzēriena tirgotājs pieņem netīro glāzi un pretim izsniedz dzērienu jaunā glāzē; kad apmeklētājs nolemj, ka dzērienus vairs nevajag, viņš var dot atpakaļ savu glāzi, pretim saņemot sākotnēji iemaksātos dažus eiro. Aiciniet viesus, ja iespējams, ņemt līdzi savas pārtikas kastītes un termokrūzes ēdiena un dzēriena iegādei!
Lai cigaretes nemētātos, kur pagadās, nodrošiniet pelnutraukus ar vākiem pieejamās vietās vai arī individuālos pelnutraukus, kur paslēpt izsmēķi, un aiciniet apmeklētājus smēķēt tikai tam atļautās vietās!
Veģetāra maltīte un ūdens uzpilde
Attiecībā uz ēdienu videi draudzīgākā būs vietējas izcelsmes veģetāra un sezonāla pārtika. Ideāli, ja tā ir bioloģiski audzēta. Ja tas ir liels festivāls ar vairāku tūkstošu apmeklētāju plūsmu, protams, nav iespējams precīzi aprēķināt, cik daudz ēdiena tiks patērēts, taču mazākā mērogā ieteicams plānot pasākuma ēdināšanas apjomu, vadoties no paredzamā apmeklētāju skaita.
Nodrošiniet iespēju bez maksas uzpildīt pašiem savu ūdens pudeli vai glāzi! Tas palīdzēs izvairīties no lieku atkritumu radīšanas, pērkot plastmasas ūdens pudeles. Pārtikas atkritumus, ja iespējams, šķirojiet atsevišķos bioatkritumu konteineros!
Ar sabiedrisko transportu vai velosipēdu
Elektrību un ūdeni iespējams taupīt, izmantojot atjaunīgos resursus, nodrošinoties ar sensoriem – kad spuldzītes iedegas tikai tad, kad telpā vai objekta tuvumā ir kāds cilvēks; arī dušas un ūdenskrānus iespējams aprīkot ar zemas plūsmas uzgaļiem.
Transporta ietekmes uz vidi mazināšanai aiciniet apmeklētājus izmantot sabiedrisko transportu! Ja pasākums atrodas attālu no transporta ikdienas maršrutiem, noorganizēt speciālus reisus ir videi draudzīgāk nekā katram apmeklētājam pārvietoties ar personīgo auto. Mudiniet apmeklētājus ierasties arī ar velosipēdiem un parūpējieties, lai būtu drošas velonovietnes!
Te arī svarīgs ir jautājums par pasākuma norises vietu, un ar to arī parasti sākas plānošana. Lieliski, ja vieta ir ne tikai skaista, plaša un pasākumam ērta, bet arī viegli pieejama un tajā maksimāli ērti ir nodrošināt iepriekš aprakstītos vides aspektus, lai tuvu būtu naktsmītnes dalībniekiem un apmeklētājiem, vai arī var izveidot telšu pilsētiņu.
Lai netraucētu savvaļas iemītniekiem
Jānoskaidro vietējā pašvaldībā un jāsaskaņo, piemēram, ar Dabas aizsardzības pārvaldi, ja plānots pasākumu rīkot kādā aizsargājamā dabas teritorijā vai arī laikā, kad tā aktivitāte var traucēt norisēm dabā.
Daudzus gadus populārs ir pārgājiens no Kolkas līdz Dubultiem. Dalībnieku uzdevums ir 136 kilometrus mērot 55 stundās. Pirmo reizi tas norisinājās 2009. gadā, ceļā dodoties vien dažiem draugiem, bet vairāku gadu laikā izaudzis par populāru izaicinājumu pārgājienu cienītājiem – tajā piedalās vairāki simti aktīvās atpūtas entuziastu. Sākotnēji pārgājiens notika maijā, taču pēdējos gados pārcelts uz vasaras otru pusi. "Pavasaris un vasaras sākums ir atmodas laiks, kad putni iekārtojas ligzdās, perē, sāk rūpēties par nākamo paaudzi, taču piekrastē mīt arī smilšu krupis – viena no sugām, kas īpaši jutīga pret traucējumiem. Šajā laikā masveidā pārvietojoties pa pludmali, var ne tikai izbradāt krupīšu nārsta vietas, bet arī sabaidīt dzīvnieku, un pēcnācēju tam nebūs. Aizsargājamās teritorijās un to tuvumā vajadzētu izvairīties rīkot masu pasākumus dabā, bet, ja tomēr ir tāda vēlme, sazinoties ar pārvaldi, jānoskaidro, vai izvēlētajā teritorijā šādas aktivitātes ir pieļaujamas," skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes dabas tūrisma un izglītības eksperts Andris Soms.
Cilvēks ir troksni un ietekmi radoša būtne, tāpēc mums rūpīgi jāplāno savas izklaides aktivitātes, ja tās notiek brīvā dabā, tā, lai pēc iespējas mazāk kaitētu apkārtējai videi un tās dabiskajiem iemītniekiem.