Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā +1 °C
Sniega pārslas
Pirmdiena, 22. aprīlis
Armanda, Armands

ANO reformēšana – strupceļā

Septembra otrajā pusē Ņujorkā aizvadītās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 78. sesijas viena no galvenajām tēmām bija virknes valstu aicinājumi reformēt ANO pārvaldības sistēmu – pirmām kārtām jau ANO Drošības padomi un tās pastāvīgo dalībvalstu (ASV, Lielbritānijas, Francijas, Ķīnas un Krievijas) veto tiesības, kā arī organizācijas statūtus.

Par to, ka 1945. gadā izveidotā organizācija vairs neatbilst mūsdienu pasaules realitātei, kas jūtami samazina tās rīcībspēju un funkcionalitāti un rezultātā arī starptautisko ietekmi, tiek runāts vismaz pēdējās desmitgades garumā, bet par nepieciešamību vai vēlmi reformēt ANO Drošības padomi – pat kopš aukstā kara beigām. Vienlaikus vezums no vietas reāli tā arī nav izkustējies – spēkā esošos ANO statūtus nav iespējams mainīt bez visu piecu Drošības padomes pastāvīgo dalībvalstu piekrišanas, bet tām, neraugoties uz oficiāli paustu atbalstu reformu nepieciešamībai, ir radikāli atšķirīgi viedokļi par to, kādām jāizskatās pārmaiņām. 

Galvenais domstarpību cēlonis ir abu galveno ģeopolitisko nometņu (rietumvalstu ar ASV priekšgalā, kā arī Ķīnas un Krievijas neformālās alianses) vēlme paplašināt Drošības padomes pastāvīgo dalībvalstu loku ar sev lojālām valstīm, vienlaikus pieskatot, lai tādu pašu ieceri nevarētu īstenot pretējā nometne. Papildus pastāv arī dažādas pretrunas esošo un varbūtējo Drošības padomes locekļu starpā (piemēram, starp Ķīnu un Indiju), nozīmīgas valstis ar izteikti savām interesēm u. c.

Cits būtisks jautājums ir par veto tiesību likvidēšanu Drošības padomē un pāriešanu uz balsu vairākumu. Pret šādu iespēju kategoriski iebilst Ķīna un Krievija, nevēloties nonākt mazākumā. Var īpaši nešaubīties, ka gadījumā, ja mazākums draudēs jau rietumu nometnei, tikpat kategoriskas kļūs arī rietumvalstis.

Visbeidzot – nerietumu valstis (un ne tikai) ANO reformēšanu tieši saista arī ar tādām izmaiņām starptautiskajā finanšu sistēmā, kas tām nodrošinātu "pienācīgu ietekmi" institūcijās, piemēram, Starptautiskajā Valūtas fondā un Pasaules Bankā, kur no savas dominējošās lomas savukārt nevēlas atteikties rietumvalstis.

Visu šo pretrunu rezultāts ir tāds, ka ANO loma starptautiskajā politikā kļūst aizvien simboliskāka, kamdēļ organizācija biežāk tiek salīdzināta ar gana bēdīgu galu ņēmušo tās priekšteci – Nāciju līgu. Tas ir atklāti biedējošs piemērs galvenokārt tādēļ, ka tās sabrukumam sekoja pats postošākais karš cilvēces vēsturē.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē