Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +10 °C
Apmācies
Sestdiena, 13. aprīlis
Egils, Egīls, Nauris

Apdraudējumu Latvijā nevajag

Latvija "kā darbaspēku nedrīkst uzņemt to valstu pārstāvjus, kuri atbalsta terorismu, pastiprināti iesaistās organizētajā noziedzībā vai pretdarbojas demokrātijai", nesen aģentūrai LETA pauda Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Jaunā Vienotība).

Šis ir uzmanības vērts brīdinājums, kas jau tuvākajā nākotnē varētu ietekmēt Latvijas darba tirgu, kā arī drošības politiku.

Tiem latviešiem, kuri nav galēji nacionālradikāli, ikdienā īpašu satraukumu nerada tas, ka ar viņiem vienā pilsētā vai novadā dzīvo un strādā cilvēki ar atšķirīgu dzimto valodu, reliģiju un kultūru. (Turklāt nav jau tā, ka nacionāli viendabīgā vidē vispār nenotiktu konflikti.) Taču, lai cik centriski vai pat kosmopolītiski savos uzskatos daudzi latvieši būtu, viņiem ir svarīga pašu drošība, kā arī tuvinieku un draugu drošība, un viņi var kļūt nacionālradikāli brīdī, kad sajutīs reālu apdraudējumu, ko radīs kāds, teiksim, svešinieks.

Viens no faktoriem, kas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā saasināja latviešu un krievu attiecības, bija tas, ka daļa vietējās krievu sabiedrības demonstrēja naidīgumu pret Latvijas atbalstu Ukrainai un histēriski centās turēties pie Kremļa propagandas saukļiem un pie okupantu mentalitātes demonstrēšanas. Krievijas agresijas atbalstītāji mūsu valstī noteikti nav vēlami, un Kremļa faniem veltītā nosodošā attieksme ir gluži loģiska.

Vienlaikus Latvijai nav raksturīgas tādas sabiedrības sašķeltības problēmas, kādas fiksētas turīgajās Eiropas valstīs, kurās, kā formulējis A. Latkovskis, lielā imigrācijas plūsma ir novedusi pie drošības problēmām. No mūsu valsts atšķirīga situācija ir arī netālajā Zviedrijā, kuras premjerministrs Ulfs Kristersons nesen paziņoja, ka Zviedrija sastopas ar tik nopietniem draudiem drošībai, kādi mūsdienās vēl nav piedzīvoti. Tomēr šīs Skandināvijas valsts, kura savulaik prezentēja sevi kā "labas mājas ikvienam", pieredze ir spilgts piemērs tam, ka darba tirgus plaša atvēršana rada ne tikai ekonomiskus ieguvumus, bet arī sociālus riskus.

Latvijas sabiedrība 2020. un 2021. gadu ir pavadījusi Covid-19 radītajās bažās par veselību, kopš 2022. gada 24. februāra izjūt spriedzi, kas saistīta ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, un, saprotams, ka satraukums par to, ka līdz Baltijai var atnākt terorisma riski, saspīlējumu vien saasina.

Šis ir īstais brīdis, lai pie varas esošie politiķi apliecinātu saviem vēlētājiem – Latvijas Republikas pilsoņiem – , ka rūpējas par vēlētāju drošību un ka bez panikas un bez naiva ideālisma prot pieņemt racionālus lēmumus.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Viedoklis vai vadlīnijas?

Prestižajā un ļoti ietekmīgajā ASV starptautiskās politikas izdevumā Foreign Affairs lasāma plaša publikācija ar nosaukumu Uzvaru nevar aizstāt. Amerikas konkurence ar Ķīnu ir jāuzvar, nevis jāpārval...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē