Centieni stimulēt ekonomiku ar kvantitatīvām metodēm jeb, vienkāršā valodā runājot, palielināt naudas plūsmu ekonomikā ir kļuvuši par savdabīgu pēckrīzes laika modes kliedzienu. Šāda pieeja pēdējā laikā sevišķi aktīvi īstenota ASV un Japānā, un, kas attiecas uz pirmo no minētajām valstīm, ne bez rezultātiem. Ceļš bija ilgs un prasīja triljoniem dolāru vērtus tēriņus, taču galu galā ir vainagojies ar ekonomiskās aktivitātes pieaugumu. Vismaz pagaidām.
Šķiet, ka līdzīgu ceļu, lai izvairītos no ekonomikas sabrukuma, ir izvēlējusies arī Krievija. Valsts centrālās bankas lēmums pārtraukt intervences valūtas tirgū tam ir kā uzskatāms apliecinājums. Turklāt spriedzes palielināšanās Donbasā arī varētu būt iemesls, lai rubļa kurss pret pasaules valūtām samazinātos. Katrs lielāks vardarbības uzliesmojums Austrumukrainā un ziņas, kas saistītas ar Krievijas militārajām aktivitātēm, valūtas tirgū ir signāls, lai tiktu vaļā no rubļa, kura kritums var šķist neapturams. Turklāt, ja runa ir par īstermiņa skatījumu, šāda situācija Krievijai var šķist visai izdevīga.
Vairāk nekā pusi no Krievijas eksporta ieņēmumiem veido kurināmā resursi. Taču to cenas nebūt neiet Krievijai labvēlīgā virzienā, un, piemēram, naftas cena kopš vasaras augstākā punkta ir samazinājusies teju par 30%. Tas, starp citu, ir ļoti izdevīgi Latvijai, jo tādējādi ir iespēja pretendēt arī uz importētās gāzes tarifu samazinājumu. Tā kā melnā zelta cenas krīt, lai panāktu budžeta ieņēmumus atbilstošā līmenī, atliek vien uzturēt zemu vietējās valūtas kursu. Tādējādi, lai gan izejvielu cenas samazinās, ieņēmumi budžetā aug.
Tas, ka valsti plosa inflācija, kas jau drīzumā gada izteiksmē varētu pārsniegt 10% atzīmi, ir cits jautājums. Krievijas iedzīvotājs ir pieradis pie daudz kā, līdz ar to ekonomikas nestabilitāte un jostas savilkšana nav nekas neparasts. Sevišķi, ja tas notiktu īslaicīgi. Tādējādi kāpēc gan neuzturēt ģeopolitisku spriedzi cerībā, ka rubļu ekonomikai izdosies izvairīties no sabrukuma. Šāda atziņa varētu būt balstīta uz cerību, ka pašreizējais cenas kritums izejvielu biržās ir pārejošs. Palielinoties pircēju aktivitātei un kāpjot izejvielu cenām, arī rubļa kurss atgrieztos pie augšupejas un viss šķietami būtu nokārtojies.
Pašreiz Brentnaftas cena ir tuvu 3800 rubļu atzīmei par barelu, kas noteikti varētu būt augstākais kurss kopš deviņdesmito gadu sākuma vai pat vēsturiski. Ja naftas cena, rēķinot dolāros, atkal sāktu pieaugt, palielinātos arī Krievijas valūtas vērtība, līdz ar to rekordaugsto vai tuvu tai attiecību varētu saglabāt arī turpmāk. Taču, tā kā nav ne mazāko pazīmju, ka naftas cena drīzumā varētu demonstrēt augšupeju, Krievija, visticamāk, pati sevi iedzīs finansiālā slazdā, kas šīs valsts ierindas iedzīvotāju dzīvi ar lielām banknotēm, taču vienlaikus zemu pirktspēju pietuvinās tai, kāda bija deviņdesmito gadu sākumā.