Šajā ziņā varam īpaši priecāties par eksportu, kurš pagājušā gada novembrī bija par 9,1% lielāks nekā 2019. gadā. Turklāt maznozīmīgs nav arī fakts, ka mūsu valsts preču eksports aug straujāk nekā imports, deldējot ārējās tirdzniecības deficītu un tādējādi potenciāli uzlabojot mūsu valsts finansiālo stāvokli. To lielā mērā veicināja graudaugu produkti, kuri pērn priekšpēdējā mēnesī tika eksportēti par 89,2% vairāk nekā gadu iepriekš saistībā ar labo ražu, tādējādi uzrādot visstraujāko kāpumu lielo eksporta preču grupu vidū. Netrūks kritiķu, kuri metīsies apgalvot, ka šī ir tāda vienreizēja veiksme un kādreiz «var izšaut arī slotaskāts». Tomēr šeit būtu jāvērš uzmanība uz to, ka novembrī graudaugu produkti bija ceturtā lielākā eksporta prece, bet visai dinamisks kāpums bija arī pirmajām trim. Īpaši izceļama būtu otrā lielākā eksporta pozīcija – elektroierīces un elektroiekārtas, kuru pārdošanas apjomi ārvalstis bijuši par 29,4% lielāki nekā gadu iepriekš. Savukārt pirmajā un trešajā vietā esošo kokmateriālu, kā arī mehānismu mehānisko ierīču pārdošanas apjomi ārvalstīs gada laikā pieauguši vairāk nekā par 14%. Tāpat vērts norādīt uz 7% vērto farmācijas produktu eksporta pieaugumu un pazīmēm par to, ka pēc krīzes pavasarī sākusi atgūties autodetaļu ražošana, par ko vedina domāt fakts, ka «sauszemes transporta līdzekļu un to daļu» eksports gada laikā kāpis par 2,8%.
Šī kādam varbūt pasausā statistika ir laba ziņa ne tikai tiem, kas strādā minētajās eksporta nozarēs, bet arī valstij kopumā. Proti, tā liecina, ka ekonomiskajā krīzē, kas daudzviet pasaulē, tajā skaitā attīstītajās valstīs, caurmērā bijusi krietni nepatīkamāka par finanšu satricinājumiem 2008.–2009. gadā, mūsu uzņēmumi spējuši atrast nišas un pelnīt. Sabiedrības labklājībai tas nozīmē, ka, ja vien nenotiks kaut kas šokējoši negatīvs, tad, pat krīzei turpinoties, mēs nekritīsim tik strauji vai zemu kā iepriekšējā reizē. Tomēr par nožēlu jāteic, ka atgūšanās nebūs viendabīga un diezgan droši ir jārēķinās ar to, ka šogad kopumā eksports var augt pat krietni lēnāk nekā jau minētajā novembrī, jo diezgan droši jārēķinās ar to, ka pasaulē (diemžēl arī pie mums) visai strauji var pieaugt privātpersonu un uzņēmumu maksātnespēju skaits un, atsevišķos sektoros krītoties pieprasījumam pēc darbarokām, lielāks var kļūt arī bezdarba līmenis.