Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +18 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 5. jūlijs
Edīte, Esmeralda, Andžejs, Andžs

Bezdarba riska grupa

Pērn bezdarba līmenis personām 15–74 gadu vecumā ar pamata vai zemāku izglītības līmeni bija gandrīz četras reizes augstāks nekā personām, kas ieguvušas augstāko izglītību (attiecīgi 13,3% un 3,3%), secināts Centrālās statistikas pārvaldes pētījumā. Personām ar vispārējo vidējo izglītību bezdarba līmenis bija 8,8%, ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību – 7,2%.

Ir ļoti dažādi – gan objektīvi, gan subjektīvi – iemesli, kāpēc katrs konkrētais jaunietis, piemēram, jau pamatskolas laikā pamet novārtā mācības vai neturpina izglītošanos pēc pamatskolas. Visticamāk, tajā brīdī šie jaunieši pat ne mirkli neaizdomājas, kādas sekas tas radīs viņu nākotnes karjerā un dzīvē kopumā – kā ietekmēs iespējas iegūt darbu vispār, nemaz nerunājot par atalgojuma līmeni, kas nodrošina pilnvērtīgu dzīvi.

Nevar teikt, ka par izglītības nozari atbildīgie šo faktu būtu visus neatkarības gadus ignorējuši un izlikušies, ka šādas problēmas nepastāv. Vairāk vai mazāk aktīvi, tomēr ir bijuši mēģinājumi radīt apstākļus, lai jauniešus stimulētu turpināt izglītošanos nākamajos līmeņos. Turklāt sava daļa atbildības par bērnu izglītību jāuzņemas arī vecākiem. Būtībā – bērna iespējas iegūt labu izglītību un nodrošināt sev pilnvērtīgu turpmāko dzīvi ir izglītības nozarē strādājošo un vecāku kopīgs uzdevums. Jāsecina – nemaz tik sekmīgi šī kopdarbība nesokas.

Vienlaikus jāatzīst, ka palikšana pamatskolas izglītības līmenī ne vienmēr ir apzināta jauniešu izvēle – daļa, piemēram, nevar turpināt mācības vidusskolas līmenī, jo kādu iemeslu dēļ nav spējuši sekmīgi absolvēt pamatskolu. Par šo tēmu varat lasīt arī šodienas avīzes rakstā Izlīdzinošais gads nesekmīgajiem: "Pērn, kad arī 9. klasei bija jāliek centralizētie eksāmeni, pamatskolu nepabeidza 881 skolēns, no tiem 273 bija vecāki par 18 gadiem. Iepriekš šādu "izkritušo" bija mazāk – 500 līdz 600. (..) Izglītības iestāžu aptauja liecina, ka skolu nebeigušo grupā 27% ir mācīšanās grūtības (arī valodas barjera), 62% – motivācijas trūkums un liels skaits kavējumu, bet tikai 11% skolēnu tās ir veselības problēmas."

Risinājumu meklēšanai nupat aktīvi pievērsušies arī politiķi, tomēr pagaidām šķiet, ka atbildīgajiem ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Tostarp – kā motivēt mācīties tos jauniešus, kuri, visticamāk, būtu sekmīgi, taču vienkārši nevēlas mācīties. Skaidrs, ka visus tāpat neizdosies motivēt, tomēr jāatceras – katrs jaunietis ir šodienas un rītdienas Latvijas vērtība. Jo gudrāks un zinošāks viņš ienāks pieaugušo dzīvē, jo vairāk vērtību viņš radīs sev un visai sabiedrībai.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Rail Baltica kā šīs koalīcijas kapracis

Nenorimstošo runu par izmaiņām valdības koalīcijā fonā nepietiekama uzmanība pievērsta Rail Baltica parlamentārās izmeklēšanas komisijas (PIK) konstrukcijai, kurā skaidri nolasās gan valdības koalīc...

ASV demokrātu nominācija

Pēc 27. jūnijā ASV notikušajām prezidenta amata kandidātu, republikāņa Donalda Trampa un pašreizējā prezidenta demokrāta Džo Baidena, televīzijas debatēm ASV nerimstas kaislības ap jautājumu, ka de...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē