Tieši tā var raksturot politisko haosu, ko Latvijā radīja un visas vasaras garumā eksponēja gan valdošā koalīcija kopumā, gan arī nu jau demisionējušais premjers Krišjānis Kariņš un viņa pārstāvētā partija. Savādāk definēt šo politisko putru ir diezgan pagrūti, turklāt – sākumā visa retorika par koalīcijas paplašināšanas nepieciešamību un dinamisma "piešprici" valdības darbā izklausījās kaut vismaz smieklīga, bet augustā tas pārvērtās traģikomiskā farsā.
Nekādu dinamismu vai uzlabojumus valdības darbā, vismaz pēc pašreizējām politiķu aktivitātēm spriežot, nevarējām sagaidīt ne laikā, kad Kariņš – mazliet tēlaini salīdzinot – visu vasaru centās uzvārīt vistas buljonu, tajā par katru cenu cenšoties vistas vietā ielikt liellopu gaļu un klāt vēl pielikt skābus kāpostus, ne arī kas tamlīdzīgs sanāks tagad, kad jau diezgan skaidri zināms, ka vistas buljonu plānots gatavot pēc tādas pašas Kariņa receptes, bet vistas gaļu tagad tur plānots pievienot tikai tāpēc, lai to varētu nosaukt par vistas buljonu.
Lai cik ļoti jaunās valdības veidotāju iniciatīvas grupa vēlas aizvien uzturēt retoriku, ka vēlme ir valstisku interešu un dinamisma vārdā veidot plašu – vairāk nekā trīs politisko spēku veidotu – koalīciju, tāpat skaidrs, ka – ja arī tāda valdība tiks izveidota, tai ir paredzams visai īss mūžs potenciālo partneru "raksturu nesaderības" dēļ.
Jāsaka atklāti – nu jau ir garlaicīgi sekot līdzi tā sauktajām valdības veidošanas sarunām kaut vai tāpēc, ka process nu jau jaunās premjera amata kandidātes Evikas Siliņas (JV) vadībā faktiski atkārto to pašu scenāriju, kā demisionējušā Kariņa īstenoto "sarunu" laikā. Proti – oficiālajās sarunās dominē Jaunā Vienotība (JV), ZZS un Progresīvie, bet līdzšinējie partneri Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA) tajās nu jau atkal vairs nepiedalās.
Atgriežoties pie zupas tematikas – šobrīd notiek jeb turpinās tas pats process, ko vasaras sākumā iesāka Kariņš, – mēģinājums legalizēt Valsts prezidenta ievēlēšanas dienā de facto notikušo jaunas koalīcijas – JV, ZZS un Progresīvie – dzimšanu. Tāpat kā tobrīd, arī tagad ir skaidrs, ka šādā kombinācijā ķeblītim ceturto kāju būs pagrūti piestellēt, tāpēc nav saprotams teātris, ko spēlē jaunā de facto valdības koalīcija tā vietā, lai ātri izveidotu savu jauno valdību un darītu reālus darbus. Laiks iet, atpalicība no kaimiņiem turpinās.