Vienlaikus šis ir pirmais gadījums, kad Ķīna kādā no NATO oficiālajiem paziņojumiem nodēvēta par valsti, kas rada "sistemātiskas problēmas noteikumos balstītajai starptautiskajai kārtībai".
Jautājums, kādā statusā šajā dokumentā nonāks Ķīna un kā ASV Eiropas sabiedrotie reaģēs uz Trumena doktrīnas (paziņojuma, ko pieņemts uzskatīt par aukstā kara sākumu un kas paredzēja plašas demokrātiju alianses veidošanu cīņai ar PSRS un komunistiem) reinkarnāciju Baidena izpildījumā (demokrātijas pret autoritārajiem režīmiem, kur galvenais mērķis ir Ķīna), būtībā bija galvenais kā Septiņu grupas (G7), tā arī NATO samitos. Ar līdzīgu paziņojumu, jāpiebilst, nāca klajā arī G7, kuras samita dalībnieki bija kupli pārstāvēti Briselē, tomēr kaut vai aģentūra Bloomberg uz šo paziņojumu raudzījās gana skeptiski.
Aģentūras komentārā norādīts, ka vienotība G7 bijusi trausla, it īpaši starp eiropiešiem, un lai arī pretimstāvēšana Ķīnai ir pieņemta kā princips, taču ar ļoti dažādu entuziasmu. Tostarp Francijas prezidents Emanuels Makrons tieši izteicās, ka ir pret G7 pārvēršanu par antiķīnas klubu, bet Vācijas kanclere Angela Merkele, kura ieguldīja milzums pūļu, lai pagājušā gada beigās panāktu tā arī neratificēto Eiropas Savienības (ES) un Ķīnas tirdzniecības līgumu, visticamāk, juta vēl mazāk entuziasma doties kaujā par anglosakšu interesēm. Rezultātā, kā secināja Bloomberg, Amerika ir atgriezusies nepietiekami (America isn’t quite back). Var gan gadīties, ka tikai pagaidām, jo ekonomiskā un tehnoloģiskā konfrontācija ar Ķīnu Vašingtonai ir eksistenciāls jautājums un atkāpties Baidena komandai nav kur.
Attiecībā uz Krieviju NATO samita noslēguma dokumentā tikmēr valda daudz lielāka vienprātība, kas ASV prezidentam ir svarīgi pirms šodienas tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, jo principā ļauj viņam runāt ne tikai ASV, bet plašas valstu alianses vārdā. Tāpat tas ir faktors, kas jebkurā brīdi ļauj ASV atgriezties pie atklātas konfrontācijas un sankciju pret Maskavu režīma. Un ja Baidena komanda tiešām vadās pēc Trumena doktrīnas, vismaz pagaidām viss par to liecina, tad šos soļus nenāksies gaidīt pārāk ilgi. Pat ne tik daudz Krievijas nostājas un ASV prasību ignorēšanas no Maskavas puses, cik nepieciešamības saliedēt sabiedrotos un pavērst tos pret Ķīnu vispārējās koncepcijas "demokrātijas pret autoritārismu" ietvaros dēļ.