Paraugoties uz patvertņu tēmu plašāk, jāteic, ka ir divi aktuāli aspekti – finansiālais un psiholoģiskais. Ar finansiālo aspektu ir vienkārši. Gan patvertņu iekļaušana jaunbūvēs, gan to iekārtošana esošajās ēkās prasa apjomīgus resursus. Līdz ar to ir svarīgi normatīvajā regulējumā precīzi definēt, kurš par patvertņu iekārtošanu ir atbildīgs, kurš par to maksās un no kādiem līdzekļiem.
Gadījumā, ja tiek būvēta skola, atbildība gulst uz publisko sektoru. Taču arī cilvēki, kuri plāno iegādāties mājokli jaunuzbūvētā dzīvojamajā mājā, varētu interesēties, vai ēka ir aprīkota ar telpām, kuras var pielāgot patvertnes vajadzībām. Gluži tāpat interesi par patvertnēm pielāgojamu telpu esamību var izrādīt uzņēmumi, kuri apsver iespēju iegādāties ēku birojam, noliktavai, tirdzniecībai vai ražošanai.
Te nu mēs nonākam pie psiholoģiskā faktora. Vai mūsu sabiedrībā pastāv tik spēcīga pārliecība, ka patvertņu izveidei nepieciešams atvēlēt naudu, lai Latvijas iedzīvotāji (t. i., vēlētāji) no politiķiem prasītu pievēršanos šim jautājumam un politiķi būtu spiesti strādāt pie risinājumu meklēšanas? Patlaban rodas iespaids, ka nē. Politiķi uz patvertņu tematu īpaši nekoncentrējas, jo ir citas aktualitātes, par kurām runāt, cenšoties vākt popularitātes punktus, kas nākotnē būs vajadzīgi vēlēšanās.
Var jau būt, ka neuzskatīt militāru apdraudējumu par nopietnu risku un šobrīd nekoncentrēties uz patvertņu ierīkošanu ir pareizi. Mediju vēstītais un ekspertu sacītais par Krievijas izraisītā kara gaitu Ukrainā liek domāt, ka patlaban nav pamata bažām par militāru apdraudējumu NATO dalībvalstīm. Vienlaikus visai pamanāms ir tas, ka Latvijas sabiedrībā dažādās jomās sastopami cilvēki, kuri, tiklīdz tiek pieminēts karš, izliekas klātneesoši un šo tematu vispār ignorē vai arī demonstratīvi pauž, ka Krievijas militārā agresija ir tikai un vienīgi Ukrainas problēma. Šāda nostāja tomēr arī nešķiet īpaši atbildīga. Jāatceras, ka jau kopš 2020. gada sākuma, kad pasaulē sāka izplatīties Covid-19, daudzas prognozes ir izrādījušās kļūdainas. Dažbrīd situācija ir bijusi labāka, nekā prognozēts, citreiz sliktāka, tāpēc jebkura prognoze jāvērtē skeptiski.
Skaidrs ir arī tas, ka Kremļa impēriskās ambīcijas nav rimušas, un, visticamāk, mēs visi tomēr jutīsimies drošāk tad, ja Latvijā patvertņu ierīkošanai nauda tiks tērēta.