Latvijas Banka prognozē, ka inflācija šā gada sākumā būs ap 20%, bet gada beigās – ap 5%. Jāatceras, ka aizvadītā gada decembrī, salīdzinot ar 2021. gada decembri, Eiropas Savienībā inflācija bija 10,4% (Eurostat dati), savukārt Latvijā inflācija bija divas reizes augstāka – 20,8% (Centrālās statistikas pārvaldes dati).
Viens no faktoriem, kas ietekmē inflāciju mūsu valstī, ir tas, ka "uzņēmumi produkcijā ieceno iespējamo nākotnes pieaugumu, kā arī rīkojas pēc principa – visiem cenas aug, palielināsim mēs arī", šādu Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes skaidrojumu citē LETA.
Jāuzsver arī, ka Latvijā būtiski auguši ar mājokli saistītie maksājumi – gada laikā par 42,8%. To ņemot vērā, 44% iedzīvotāju, lai spētu segt komunālos maksājumus, plāno samazināt ikdienas tēriņus, bet 9% – meklēt labāk atalgotu darbu, rāda Luminor bankas veiktā aptauja, kas gan arī atklāj, ka netrūkst tādu cilvēku, kuri paļaujas uz esošo ienākumu līmeni vai uzkrājumiem.
Tā kā Krievijas izraisītais karš Ukrainā radījis ģeopolitisku nestabilitāti, precīzas prognozes par to, kā šā gada laikā mainīsies ekonomiskā situācija, nevar pateikt neviens eksperts. Tomēr dažādi pieļāvumi ļauj secināt, ka Latvijā iespējami divi atšķirīgi scenāriji. Pirmais no tiem ir optimistiskais – inflācija palēnām mazināsies, preču un pakalpojumu cenas, kā arī energoresursu cenas nostabilizēsies un mūsu sabiedrība atviegloti uzelpos, ka jau atkal grūtiem laikiem tikusi cauri ar nelieliem zaudējumiem. Protams, būs iedzīvotāji, kuri dzīvos ārkārtīgi pieticīgi, un būs uzņēmumi, kas sašaurinās vai pārstrukturēs darbību, taču, līdzīgi kā Covid-19 radītās krīzes laikā, izrādīsies, ka nav arī tik slikti, kā sākotnēji šķita, un Latvijas sabiedrība, kā arī tautsaimniecība inflācijas lēcienu būs spējusi izturēt.
Otrais, pesimistiskais scenārijs ir tāds, ko raksturo garas sociālā atbalsta gaidītāju rindas, daudzu uzņēmumu slēgšana un līdz ar to likumsakarīgi arī strauji augošs bezdarbs, kas atkal neizbēgami palielinās pabalstu saņēmēju skaitu.
Šajā gadā Krišjāņa Kariņa (JV) valdībai un 14. Saeimai vajadzētu darīt visu iespējamo, lai īstenotos optimistiskais, nevis pesimistiskais scenārijs, jo tikai ļoti naivi cilvēki nesaprot, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos sociālo spriedzi savā labā centīsies izmantot mūsu valsts iekšējie un ārējie ienaidnieki, kuri kultivē "Latvija – neizdevusies valsts" stāstu.